Pāriet uz saturu

Puritāņi

Vikipēdijas lapa

Puritāņi (no latīņu puritas — tīrība) bija angļu protestanti, kalvinisma sekotāji, kas neatzina oficiālās Anglikāņu baznīcas autoritāti.

Puritāņi iestājās par baznīcas "attīrīšanu" (reformatio) un stingru Bībeles autoritātes ievērošanu gan reliģiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Politiskā un sociālā ziņā puritāņi bija nozīmīga spēka grupa Anglijā 17. gadsimtā. Viņu ietekme bija jūtama Anglijas pilsoņu karā (1642–1651), kad daudzi puritāņi atbalstīja parlamentāriešus pret karaļa Čārlza I Stjuarta absolūtismu. Olivera Kromvela vadībā puritāņu ideoloģija kļuva par pamatu īslaicīgajai Anglijas Republikai (Commonwealth of England).

Daļa puritāņu, sastopoties ar vajāšanām un reliģisko neiecietību, emigrēja uz Ziemeļameriku 17. gadsimta pirmajā pusē. Viņi nodibināja vairākas Jaunanglijas kolonijas (piemēram, Masačūsetsas līča koloniju), kur puritāņu reliģiskās un sociālās normas veidoja pamatu koloniju kultūrai un vēlāk arī Amerikas Savienoto Valstu identitātei.

Puritānisms

[labot | labot pirmkodu]

Puritānisms jeb puritāņu morāle ir dzīvesveids, ko raksturo ārkārtīgi stingra morāle, šķīstība un askētiska vajadzību ierobežošana, piesardzība un taupība, čaklums un mērķtiecība.

Puritānismam bija nozīmīga loma Anglijas un agrīnās ASV vēsturē. Puritānisms nekad nav bijis oficiāli definēts reliģisks iedalījums protestantisma ietvaros, un pats termins "puritānisms" pēc 18. gadsimta sākuma lietots reti. Daži puritānisma ideāli iekļauti Anglikāņu baznīcas doktrīnās, citi absorbēti protestantu konfesijās, kas radās 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Ziemeļamerikā un Lielbritānijā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]