Pusleģendārie Zviedrijas karaļi
Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.
Inglingu/Scilfingu dinastija
[labot | labot pirmkodu]- Egils (5. gs. beigas — 6. gs. sākums)
- Otars (Ohthere) (6. gs. sākums)
- Ale (Onela) (6. gs. sākums)
- Adils (Eadgils) (ap 530. — ap 575.)
- Estens (Östen) (6. gs. beigas)
- Selve (Sölve) (6. gs. beigas)
- Ingvars (6. gs. beigas)
- Anunds (7. gs. sākums)
- Ingjalds (6. gs. vidus)
Ivara Vidfamnes dinastija
[labot | labot pirmkodu]- Ivars Vidfamne (ap 655. — ap 695.), pakļāvis arī līvus un igauņus
- Haralds Hildetands (ap 705. — 750.), arī dāņu ķēniņš, krita Brovallas kaujas laikā
- Sigurds Rings (ap 750. — ap 770.) vadīja zviedru un to sabiedroto karaspēku Brovallas kaujā
- Ragnars Lodbroks (ap 770. — ap 785.)
- Estens Beli (Östen Beli) (8. gs. beigas)
Munso dinastija (Sigurda Ringa pēcnācēji)
[labot | labot pirmkodu]- Bjorns I (Björn Ironside)
- Eriks Bjornsons (9. gs. sākums)
- Eriks Refilsons (9. gs. sākums)
- Anunds Uppsale (9. gs. sākums)
- Bjorns II (Björn at Hauge) (ap 829. — ap 831.)
- Olofs I (9. gs. vidus), ap 854. gadu mēģināja pakļaut kuršus
- Eriks Anundsons (Eriks Emundsons, 9. gs. vidus), pakļāvis somus, karēļus un kuršus
- Rings, ap 910.— ap 940.)
- Eriks Ringsons (ap 940— ap 950.)
- Emunds Eriksons (10. gs. vidus)
- Bjorns III Eriksons (10. gs. beigas)
- Olofs II Bjornsons (10. gs. beigas)