Pusleģendārie Zviedrijas karaļi
Jump to navigation
Jump to search
Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.
Inglingu/Scilfingu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Egils (5. gs. beigas — 6. gs. sākums)
- Otars (Ohthere) (6. gs. sākums)
- Ale (Onela) (6. gs. sākums)
- Adils (Eadgils) (ap 530. — ap 575.)
- Estens (Östen) (6. gs. beigas)
- Selve (Sölve) (6. gs. beigas)
- Ingvars (6. gs. beigas)
- Anunds (7. gs. sākums)
- Ingjalds (6. gs. vidus)
Ivara Vidfamnes dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ivars Vidfamne (ap 655. — ap 695.), pakļāvis arī līvus un igauņus
- Haralds Hildetands (ap 705. — 750.), arī dāņu ķēniņš, krita Brovallas kaujas laikā
- Sigurds Rings (ap 750. — ap 770.) vadīja zviedru un to sabiedroto karaspēku Brovallas kaujā
- Ragnars Lodbroks (ap 770. — ap 785.)
- Estens Beli (Östen Beli) (8. gs. beigas)
Munso dinastija (Sigurda Ringa pēcnācēji)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bjorns I (Björn Ironside)
- Eriks Bjornsons (9. gs. sākums)
- Eriks Refilsons (9. gs. sākums)
- Anunds Uppsale (9. gs. sākums)
- Bjorns II (Björn at Hauge) (ap 829. — ap 831.)
- Olofs I (9. gs. vidus), ap 854. gadu mēģināja pakļaut kuršus
- Eriks Anundsons (Eriks Emundsons, 9. gs. vidus), pakļāvis somus, karēļus un kuršus
- Rings, ap 910.— ap 940.)
- Eriks Ringsons (ap 940— ap 950.)
- Emunds Eriksons (10. gs. vidus)
- Bjorns III Eriksons (10. gs. beigas)
- Olofs II Bjornsons (10. gs. beigas)