Kurši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par baltu tautu. Par citām jēdziena kurši nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Kurši (lietuviešu: kuršiai), agrāk arī kūri (latīņu: chori, curones) ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās. Pirms Ziemeļu krusta karu sākuma kurši apdzīvoja mūsdienu Kurzemes lielāko daļu, kur izveidojās Kursa, un Lietuvas ziemeļrietumus, kur tie vēlāk saplūda ar žemaišiem.[1] 10.gs. iekarojot Kurzemes pussalas ziemeļus, kurši pakļāva šeit dzīvojošos somugrus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi jūrasbraucēji un kareivji. Kuršu kuģi sauca par kurēnu. Kurši bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un īslandiešu vikingiem.[2]

Ap 1080. gadu hronists Brēmenes Ādams par kuršiem rakstījis:

"... vēl tālāk ir citas salas, kas pakļautas zviedru virskundzībai. Vislielākā no tām saucas par Kurzemi (Churland), tā atrodas astoņu dienu ceļojuma attālumā. Tās iedzīvotāji ir ļoti nežēlīgi, un visas citas ciltis no tiem vairās, jo tie pārāk nodevušies elku dievībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem, pareģiem un burvjiem, [kuri pat ietērpti mūku apģērbā]. No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, visvairāk no Spānijas un Grieķijas. Esam pārliecināti, ka tā sala, kas minēta “Sv.Ansgara dzīvē”, pieder kuršiem un maksā šai laikā meslus zviedriem. Tagad tur uzcelta baznīca ar kāda tirgotāja pūlēm, kuru uz to pamudināja dāņu ķēniņa daudzās dāvanas. Pats ķēniņš, kas priekā un uzticībā paļaujas Dievam, visu to man pastāstīja."[3][4]

Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kuri saistās ar kuršiem. Snorri Sturlusona ap 1225. gadu sarakstītajā „Heimskringla” minēts, ka dāņi lūdzās: „Dievs, sargi mūs no kuršiem!” Iespējams, arī kurši bija starp pagāniem, kas 1187. gada augustā uzbruka un nopostīja Svēlandes pirmo galvaspilsētu Sigtunu un nogalināja Upsālas bīskapu Johannu.[5]

Kuršu pilskalni izvietoti vairākus kilometrus iekšzemē, lai nodrošinātu aizsardzību iebrukumiem no jūras puses, rietumiem, un parasti atrodas to upju krastos, kas nodrošina piekrastes un iekšzemes tirdzniecību.

1230. un 1253. gadu Kursas dalīšanas līgumos minētas piecas kuršu valstis. 1. Lamekina valsts, kas dalījās Ventavā (Wynda), Bandavā ar centru Kuldīgā, Piemarē, kurā atradās Jūrpils (Saeborg). 2. Zeme starp Skrundu un Zemgali (terra inter Scrunden et Semigalliam). 3. Duvzari ar centru Impiltas pilskalnā. 4. Ceklis (Ceclis) ar centru Apūlē. 5. Klaipēdas zeme ar apgabaliem Megavi (Megowe) un Pilsāts.

Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.

Etnonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuršu (CVRETES) apdzīvotā teritorija Livonijas kara laikā.
Kurzemes iedzīvotāju tērps 1747. gada kartes attēlā.

Kuršu un prūšu etnonīmi, iespējams, nav cēlušies no hidronīmiem. Baltists Volfgangs Šmids ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar latīņu currene, cursus, cursarius un itāļu corsaro. Sakne kurš < kurs (s > š pēc r). Šī interesantā hipotēze tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras un uzbrukumiem krasta apmetnēm. Tādējādi kurši apzīmētu Baltijas jūras pirātus gluži kā cursarius Vidusjūras. To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl atrodami lietuviešu valodas izloksnēs, piemēram, žemaišu kuršas 'āķis, ķeksis': liet. kúrti 'celt; kurt', latv. kurt 'aizdedzināt'. Iespējams, ka kuršu nosaukuma attīstība bijusi mazliet citādāka, gan joprojām par pamatu ņemot latīņu vārdu cursāre (braukāt šurpu turpu). Tādējādi senākais kuršu nosaukums latīņu valodā varēja būt cursārae vai corsārae (korsāri — tie, kas braukā šurpu turpu), vēlāk vārds saīsināts līdz cursae/corsae. Latviskojot latīņu vārdu tika iegūts vārds kursai, kas arī uzskatāms par senāko kuršu tautas nosaukumu latviešu/kuršu valodā, kā pēdas joprojām ir saglabājušas daudzos vietvārdos un uzvārdos kā Kursīši, kursenieki utt. Tā kā kuršiem bija cieši sakari ar zviedriem, zviedru valodas ietekmē vārds mainīts uz kuršai, jo zviedri burtkopu rs izrunā kā . Šis vārds arī aizgūts lietuviešu valodā un likts par pamatu latviešu formai kurši. Tā kā kuršiem blakus dzīvoja lībieši, tad lībiešu valodas iespaidā radās otra forma kūr(a)i, no kā arī iespējams Kurzemes nosaukums — Kūr(u)-zeme vai Kurs(u)-zeme un latīņu vārdi cūrōnes (kurši, kūri) un Cūrlandia (Kurzeme), no kā arī angliskie nosaukumi Curonian (kuršu-) un Curland (Kurzeme). Tāpat kā līviem, letiem u.c. arī kuršiem bija savi pašnosaukumi, un maz ticams, ka tas būtu cēlies tik sarežģītā veidā.

Zviedru sāgās kurši pieminēti kā Cori un Chori.

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, kas izzuda 15.—16. gadsimtā.[6] Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas tikai ar prūšu valodu, tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis rietumbaltu grupai.[7] Pateicoties ilgstošajiem sakariem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka austrumbaltiem. Vēlāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu, bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī žemaišu izloksnēs.

Raksturīga kuršu vietvārdu īpatnība ir izskaņa -s, -us, vai -is, kā piemēram vietvārdos Pilsāts, Saldus, Mosedis, Skoudas (Skoda), Grobins (tagadējā Grobiņa), Anbotens (Embūte), iespējams, arī Tukums, Cēsis (kā Kurzemes vendu dibināta vieta).

Kuršu kāpu iedzīvotāji kursinieki runāja īpašā kuršu kāpu dialektā. Kursenieki, sākot ar 16. gs, izceļoja no Latvijas laikā, kad Kurzemes hercogs bija Prūsijas hercogam ieķīlājis Grobiņas apriņķi. Viņu valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu, un tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un vācu valodas ietekme.

Fiziskais tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maz ziņu par 9.—12. gadsimta kuršu antropoloģisko tipu, jo šajā laikā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt. Pēc vēlākiem datiem antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips novērojams daļai latgaļu un citiem austrumbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavas un Dņepras augštecē, tagadējos Vitebskas, Tveras un Smoļenskas apgabalos.

Kuršu zemes 13. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senās Kursas karte 13. gadsimtā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kursa, Kurzeme latviešu klasiskajās tautu lietās (latviski)
  2. Kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures periodā Archived 2012. gada 2. aprīlī, at the Wayback Machine. (latviski)
  3. Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum.
  4. Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum. DESCRIPTIO INSULARUM AQUILONIS. Capitulum 16.: Sunt et aliae interius, quae subiacent imperio Sueonum, quarum vel maxima est illa quae Churland dicitur; iter habet octo dierum; gens crudelissima propter nimium ydolatriae cultum fugitur ab omnibus; aurum ibi plurimum, equi optimi. Divinis, auguribus atque nigromanticis omnes domus plenae sunt, qui etiam vestitu monachico induti sunt. A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis. Hanc insulam credimus in Vita sancti Ansgarii Chori nominatam, quam tunc Sueones tributo subiecerunt. Una ibi nunc facta est ecclesia cuiusdam studio negotiatoris, quem rex Danorum multis ad hoc illexit muneribus. Ipse rex gaudens in Domino recitavit mihi hanc cantilenam. (latīniski)
  5. Kurši - sirotāji, tirgotāji vai vikingi Andris Šnē, Diena, 2008. gada 4. aprīlis (latviski)
  6. Akadēmiskā terminu datubāze — kuršu valoda (latviski)
  7. Kad vecie kurši ne tikai dziedāja (latviski)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Asaris „Kurši senatnē = Couronians in antiquity”. — Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs, Rīga 2008. ISBN 9984747174
  • Benno Ābers „Kuršu brīvības grāmata”. — Senatne un Māksla № 4, 1937.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]