Pārtuksnešošanās
Pārtuksnešošanās ir cilvēku saimnieciskās darbības izraisīta zemes noplicināšanās, kas noved pie augsnes auglības straujas samazināšanās un vēlāk augsnes segas pilnīgas iznīcināšanas. Procesa gaitā izmainās augsnes mitruma režīms un notiek augsnes sasāļošanās un sablīvēšanās. Galvenie pārtuksnešošanās iemesli ir mežu un krūmāju izciršana, uguns izmantošana zemes apsaimniekošanā, ekstensīva zemes apstrāde un iedzīvotāju skaita pieaugums.
Vienu trešdaļu no Zemes virsmas jeb 4 miljardus hektāru apdraud pārtuksnešošanās, un tas tiešā veidā skar vairāk nekā 250 miljonus cilvēku.[1] Lai mazinātu pārtuksnešošanos, ANO paspārnē izveidota Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, kurā ir iesaistījusies arī Latvija.[2]
17. jūnijs ir pasaulē atzīta kā diena cīņai pret pārtuksnešošanos un sausumu.
Pārtuksnešošanās ierobežošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārtuksnešošanos var ierobežot ar dažādu vietējo augu sugu mākslīgu stādījumu ierīkošanu, apūdeņoto platību pareizu ierīkošanu un apsaimniekošanu, kā arī augsnes mehānisku nostiprināšanu un mākslīgu terašu veidošanu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ NATO Vēstnesis
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārtuksnešošanās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|