Pētermaņa sala

Pētermaņa sala
	Pētermaņa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Belinshauzena jūra
Koordinātas	65°10′22″S 64°8′25″W / 65.17278°S 64.14028°WKoordinātas: 65°10′22″S 64°8′25″W / 65.17278°S 64.14028°W
Garums	1,8 km
Platums	1,2 km
Augstākais kalns	150 m
Administrācija
	Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Pētermaņa sala Vikikrātuvē

Pētermaņa sala (vācu: Petermann-Insel, angļu: Petermann Island, spāņu: Isla Petermann) ir neliela saliņa Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē Antarktīdā. Penolas šaurums to atdala no Greiema krasta.^[1] Mazāk kā 2 km garajā saliņā ir pasaulē vistālāk dienvidos esošā Džentū pingvīnu kolonija.

Salu 1873. gadā atklāja vācu vaļu mednieku ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā un nosauca par godu vācu ģeogrāfam un kartogrāfam Augustam Pētermanim. Salu 1898. gada 12. februārī atkārtoti kā jaunatklātu nokartēja Beļģijas antarktiskā ekspedīcija un nosauca par Lunda salu (Île Lund) par godu ekspedīcijas atbalstītājam dānim Lundam. 1904. gada februārī salu atkārtoti pētīja Francijas antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un identificēja to ka vācu atklāto Pētermaņa salu un beļģu nodēvēto Lunda salu. 20. gadsimta pirmajā pusē salu kartēs pārsvarā dēvēja par Pētermaņa-Lunda salu.

Nelielā līcītī salas dienvidaustrumu piekrastē no 1909. gada 3. februāra līdz 26. novembrim pārziemoja Francijas antarktiskā ekspedīcija Šarko vadībā. Uz netālā Megalestres kalna tika ierīkota meteoroloģisko novērojumu observatorija, kuras vietā tika ierīkots kerns un piemiņas plāksne. Kalnam piešķirts speciāli aizsargājama vēstures pieminekļa statuss (Nr.27).^[2] Oriģinālā piemiņas zīme 194. gadā tika pārvesta uz Nacionālo Dabas vēstures muzeju Parīzē, bet tās vietā uzstādīta precīza replika.^[3]

1955. gada 6. februārī salā tika ierīkots argentīniešu patvērums Grusaka (Refugio Naval Groussac), sākotnēji saukts par Ipolitobušāru (Refugio Naval Hipólito Bouchard). 1982. gadā pārgājienā no Faradejas polārstacijas uz Pētermaņa salu gāja bojā trīs polārpētnieku grupa un par piemiņu viņiem salā uzstādīts piemiņas krusts.^[4]