Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība

1902. gadā uzceltā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības ēka Lāčplēša ielā, kurā darbojās Jaunais Rīgas latviešu teātris (2009. gada attēls)

Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības zāle (1902)

Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība bija Pirmās Atmodas kustības laikā 1873. gada 30. jūnijā dibināta Rīgas latviešu amatnieku biedrība, kuras mērķis bija sniegt palīdzību slimiem un darba nespējīgiem biedriem, izmaksāt pabalstus biedru un viņu piederīgo apbedīšanai un gādāt par biedru tehniskās izglītības paplašināšanu un lietderīgu laika kavēkli.

Biedrībai bija sava bibliotēka ar lasītavu, jauktais un vīru koris (diriģents J. Rumpēters), kas 1880. gadā piedalījās II Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos un savs nams Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25. 1883. gadā sāka darboties Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase, bet 1886. gadā biedrība nodibināja kreisi orientēto laikrakstu "Dienas Lapa". 1901.—1902. gadā pamatīgi pārbūvēja biedrības namu (arhitekts Edmunds fon Trompovskis) un iekārtoja lielu sarīkojumu zāli ar skatuvi, kurā kopš 1902. gada darbojās Jaunais Rīgas latviešu teātris, izrādot Aspazijas lugas "Sidraba šķidrauts" un Raiņa "Uguns un nakts" pirmizrādes. 1905. gada revolūcijas laikā biedrības namā notika revolucionāri mītiņi, pagastu un skolotāju kongresu delegātu sapulces. Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību slēdza 1906. gada 8. martā.

No 1920. gada biedrības ēkā Lāčplēša ielā 25 darbojās Dailes teātris. 2021. gadā, atjaunojot bijušo biedrības nama ēku, atrada tās pamatos iemūrētu metāla kasti, kurā atradās vairāk nekā 60 priekšmeti, tostarp laikraksta “Mājas Viesis” 1901. gada septembra numurs, Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības statūti un gada pārskati, galda dziesmas un ēdienkarte, piespraude, monētas un biļetes.