Latvijas Pagaidu valdība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa (centrā) vadībā.

Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam. Pagaidu valdībai bija Latvijas Tautas padomes dotas pilnvaras vadīt valsti līdz Satversmes sapulces sasaukšanai. Tikai pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma bija iespējams izveidot vispārējās vēlēšanās ievēlētu Latvijas valdību.

Kārļa Ulmaņa pirmais Ministru kabinets (19.11.1918. — 13.07.1919.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Kr. Barona ielā tika nodibināta Tautas padome, kas 1918. gada 18. novembrī Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) proklamēja Latvijas valsti un apstiprināja tās Pagaidu valdības sastāvu. Par Pagaidu valdības pirmo Ministru prezidentu tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis.

Ar Tautas padomi nesaistītās Latvijas Pagaidu valdības (17.04.1919. — 26.07.1919.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 16. aprīļa puča rezultātā Liepājā Kārļa Ulmaņa vadītais Ministru kabinets tika gāzts. 21.aprīlī Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (Die Baltische Deutsche Nationalaussshuß) Tautas padomei paziņoja, ka 16.aprīļa notikumi izdarīti pret tās gribu un kā vienīgo izeju tā redz militārās direktorijas nodibināšanu. Militārajā direktorijā bez puča vadītāja Hansa Manteifela bija paredzēts iekļaut arī krievu militāro vienību pārstāvi Anatolu Līvenu un Latviešu atsevišķās (Dienvidlatvijas) brigādes komandieri Jāni Balodi.

Oskara Borkovska Ministru kabinets (27.04.1919.-09.05.1919.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Pagaidu valdības latviešu karavīru komandieris pulkvedis Balodis kategoriski atsacījās no piedalīšanās militārā direktorijā un pēc Liepājas gubernatora un vācu brīvprātīgo karaspēka komandiera ģenerāļa Rīdigera fon der Golca iniciatīvas 27. aprīlī tika izveidota jauna Latvijas Pagaidu valdība prokurora Oskara Borkovska vadībā. Tajā cerēja iesaistīt arī ministrus no Ulmaņa pagaidu valdības un uzsāka sarunas ar mācītāju Andrievu Niedru par valdības pārņemšanu. Valdības ministru prezidenta pienākumu izpildītājs bija Oskars Borkovskis un tajā tika uzaicināti piedalīties seši ministri no latviešu, vācbaltiešu un ebreju partijām.[1]

  • Ministru prezidenta v.i. Oskars Borkovskis (Oskar Borkowsky)
  • Ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers (Heinrich Karl Ludwig von Brümmer)
  • Tieslietu ministrs Pauls Sokolovskis
  • Zemkopības ministrs Krišjānis Sleinis
  • Bruņojuma (apgādes) ministrs Juris Seskovs (Georg Seskow)
  • Satiksmes un darba ministrs K. Burkēvics
  • Tautas apgaismošanas ministrs Jūlijs Kupčs
  • Tirdzniecības ministrs Valters Iršiks
  • Valsts kontrolieris Jānis Arājs (Fr. Alberts)[2]

Iekšlietu ministra kandidāti bija Hanss Manteifels (Hans von Manteuffel), Pauls Sokolovskis (Paul Sokolowsky) vai Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna). Kara ministra pienākumus reāli pildīja Rīdigers fon der Golcs (Rüdiger von der Goltz).

Andrieva Niedras Ministru kabinets (10.05.1919. — 26.07.1919.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. maijā Borkovska valdība atkāpās un pie varas nāca Niedras valdība:

  • Ministru prezidents Andrievs Niedra
  • Ārlietu ministra v. i. Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču viņš atteicās no posteņa)
  • Iekšlietu ministrs Oskars Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
  • Kara ministrs Teodors Vankins (ministra biedrs Georgs Viktors Ernests fon Taube)
  • Finansu ministrs Juris Seskovs (vēlāk Eižens Švarcs)
  • Tieslietu ministrs Pauls Sokolovskis
  • Zemkopības ministra vietas izpildītājs Krišjānis Sleinis (vēlāk Jānis Ansbergs)
  • Satiksmes ministrs Heinrihs fon Brimmers (vēlāk J. Liepiņš)
  • Ceļu ministrs K. Burkēvics
  • Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs Jūlijs Kupčs
  • Tirdzniecības ministrs Jānis (Ivans) Šmits
  • Pārtikas (apgādes) ministra v. i. Andrejs Krastkalns
  • Valsts darbu ministrs J.Kampe
  • Valsts kontrolieris Heinrihs fon Brimmers (iecelts vēlāk)

27. jūnijā, pēc t.s. Cēsu kaujām varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā.

Kārļa Ulmaņa otrais Ministru kabinets (14.07.1919. — 08.12.1919.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārļa Ulmaņa trešais Ministru kabinets (09.12.1919. — 11.06.1920.)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]