Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase

Vikipēdijas lapa
Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrības nams (pirms 1937).

Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase, arī Amatnieku kase, bija krājaizdevumu sabiedrība. Atradās Krišjāņa Barona ielā 3 (tolaik Suvorova ielā). Piešķīra arī aizdevumus vai subsīdijas Sarkanajam Krustam, latviešu preses izdevumiem ("Dienas Lapa", "Domas" u.c.), Rīgas jaunatnes teātrim, svētku un izrāžu organizēšanai.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1883. gada 21. septembrī ar mērķi panākt Rīgas latviešu amatnieku finansiālo neatkarību. 1908. gadā Amatnieku kase izveidoja fondu trūcīgo apdāvināto skolēnu atbalstam amatnieku skolā. 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases (tolaik tās vadītājs bija Gustavs Zemgals) telpās tika nodibināta Tautas padome, kura ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. Likvidēta pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.

Nosaukumu maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrība (1924)
  • Latvijas amatnieku savstarpējā kredītsabiedrība (1937)
  • Otrā Rīgas savstarpējā kredītsabiedrība (1939)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]