Rīmaņa hipotēze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīmaņa hipotēze matemātikā ir pieņēmums, ka Rīmaņa zeta funkcijas rindas analītiskā turpinājuma uz komplekso plakni ζ(s)=0 netriviālo sakņu reālās daļas ir viena puse (½). Hipotēzi 1879. gadā formulēja vācu matemātiķis Bernhards Rīmanis. Latvijā Rīmaņa hipotēzi pētījis Ernests Fogels. Rīmaņa hipotēzes pierādījums radītu būtisku progresu daudzās matemātiskās nozarēs. Par Rīmaņa hipotēzes pierādījumu vai apgāšanu Kleja Matemātikas institūts (Amerikas Savienotās Valstis) ir piesolījuši atlīdzību — 1 miljonu ASV dolāru.