Radniecība
Radniecība ir sociālas, ar likumu vai tradīcijām pamatotas attiecības starp cilvēkiem, par kuriem pastāv uzskats, ka tiem ir kopīga izcelsme. Nereti radu lokā tiek iekļauti arī cilvēki, kas ieprecējušies šādā cilvēku lokā. Ar radniecību saprot plašāku cilvēku loku nekā ģimeni. Konkrētu personu šādā cilvēku lokā sauc par radinieku vai radinieci. Dažādās sabiedrībās principi, pēc kādiem tiek noteikts, vai cilvēki ir radinieki, var ievērojami atšķirties.
Antropologi izšķir vairākus radniecības sistēmu tipus:
- unilineārais (vienas līnijas) radniecības princips - tiek uzskatīts, ka radi ir tikai tie cilvēki, kas ir radušies no kāda kopīga senča, bet tikai pa vīriešu vai sieviešu līniju. Tiek izšķirtas patrilineārās (radniecība tiek noteikta tikai pa tēva līniju) un matrilineārās (radniecība tiek noteikta tikai pa mātes līniju) sistēmas. Unilineāru radu kopu, kuras radusies no viena zināma senča radniecībā ar kuru visi posmi ir zināmi, antropoloģijā dēvē par līniju. Savukārt unilineāru radu kopu, kuras uzskata, ka ir radušies no viena senča, bet radniecības secība nav skaidri izsekojama, tiek dēvēta par klanu. Klana gadījumā pirmsencis ne vienmēr ir cilvēks. Tā, piemēram, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju klani nereti uzskata, ka cēlušies no dažādiem dzīvniekiem.
- bilaterālais (abu pušu) radniecības princips - tiek uzskatīts, ka radi gan no tēva, gan mātes puses ir vienādi tuvi vai tāli. Šajā gadījumā radu kopas robežas nosaka ikdienas saskarsme nevis formāli kritēriji. Indivīdi, kas ietilpst šajā radkopā atšķiras katram cilvēkam (piem., dēlam būs rados visi mātes radi kā arī tēva radi, bet mātei - tikai viņas pašas radi).
- ambilineārais (divu līniju) radniecības princips - cilvēki var piederēt vai nu tēva vai mātes grupai atkarībā no izvēles vai rezidences.
Radniecības termini
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antropologs Lūiss Henrijs Morgans (Lewis Henry Morgan) (1818-1881) pirmais definēja sešus radniecības terminoloģijas tipus: Havajiešu, Sudāniešu, Eskimosu, Irokēzu, Krou un Omaha. Morgans izmantoja galvenokārt Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ciltis, lai apzīmētu radniecības terminoloģijas tipus, bet katrs no tiem ir pārstāvēts dažādās pasaules daļās.
Latviešu radniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu radniecības terminoloģija atbilst tā dēvētajai Eskimosu sistēmai un tā savukārt raksturīga bilaterālajām radniecības sistēmām. Latviešu radniecības sistēmā radi no tēva vai mātes puses tiek aprakstīti vienādos terminos, šķirojot tos tikai paaudzēs un pēc dzimuma (piem., brālēns ir gan tēva brāļa vai māsas, gan mātes brāļa vai māsas dēls, bet vecāmāte var būt gan tēva, gan mātes māte).
Turpmākajā uzskaitījumā radniecība norādīta attiecībā pret kādu noteiktu personu.
- vecāki
- brālis — vīriešu dzimuma cilvēks, kuram ar noteiktu personu ir kopīgi vecāki
- pusbrālis — vīriešu dzimuma cilvēks, kuram ar noteiktu personu ir kopīgs viens vecāks
- māsa — sieviešu dzimuma cilvēks, kuram ar noteiktu personu ir kopīgi vecāki
- pusmāsa — sieviešu dzimuma cilvēks, kuram ar noteiktu personu ir kopīgs viens vecāks
- bērni
- vecvecāki — vecāku vecāki
- mazbērni — bērnu bērni
- tēvocis, arī onkulis — tēva vai mātes brālis
- tante — tēva vai mātes māsa
- brālēns — tēvoča vai tantes dēls
- māsīca — tēvoča vai tantes meita
- vīrs — vīriešu dzimuma cilvēks, ar kuru noteikta persona ir apprecējusies
- sieva — sieviešu dzimuma cilvēks, ar kuru noteikta persona ir apprecējusies
- znots — meitas vīrs
- vedekla, arī jaunuve — dēla sieva
- svainis, arī švāģeris — sievas vai vīra brālis, arī māsas vīrs
- svaine, arī ietaļa — sievas vai vīra māsa, arī brāļa sieva
- mārša — brāļa sieva
- dieveris — vīra brālis
- ķelavainis — sievas māsas vīrs, sauc arī par svaini
Pārējās radniecības pozīcijas iespējams aprakstīt, izmantojot kombinācijas no augšminētajiem terminiem, piem., brālēna sievas māsa
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|