Raganu lidojums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Raganu lidojums
Vuelo de Brujas
Witches Flight Goya.jpg
Mākslinieks Fransisko Goja Labot šo Vikidatos
Gads 1797
Medijs eļļas krāsa, audekls Labot šo Vikidatos
Izmēri 43.5 cm (17.1 in)[1] × 30.5 cm (12.0 in)[1]
Atrašanās vieta Prado muzejs
Inventāra nr. P007748 Labot šo Vikidatos[2]

Raganu lidojums (spāņu: Vuelo de Brujas) ir spāņu gleznotāja Fransisko Gojas 1798. gadā pabeigta eļļas krāsas glezna. Tā bija daļa no sešu darbu sērijas, kas bija veltīta raganošanai. Tās 1798. gadā iegādājās Osunas hercogs un hercogiene.[3] Tā tikusi raksturota kā "skaistākā un spēcīgākā Gojas Osunas raganu glezna."[4]

Gleznu Osunas hercogam un hercogienei pārdeva 1798. gada 27. jūnijā, kuri to iegādājās savas Madrides pievārtes villas La Alameda dekorēšanai. To atkal pārdeva 1896. gadā publiskā Osunas īpašumu izsolē, kur to iegādājās Ramons Ibarra, un atkal 1985. gadā, kad pircējs bija Haime Ortiss Patinjo. Visbeidzot, 1999. gadā iegādājās Prado muzejs, kur glezna atrodas arī šobrīd.[5]

Gleznas centrā redzamas trīs puskailas raganas, kuras valkā tradicionālu Spānijas inkvizīcijas laikam raksturīgu smailu cepuri coroza.[6] Tās gaisā pacēlušas kailu tēlu, to mutes ir tuvu upurim, it kā tās taisītos to apēst vai sūkt tā asinis.[7] Zemāk divi tēli zemnieku tērpos novērsušies no notiekošā: viens pieplacis zemei un aizspiedis ausis, otrs mēģina aizbēgt, apsedzoties ar segu, labās rokas pirkstus salicis pigas žestā, lai novērstu ļaunās acs ietekmi. No labās puses parādās ēzelis, šķietami neredzot notiekošo.

Vispārējais zinātniskais uzskats ir, ka glezna attēlo racionālistu māņticības un nezināšanas kritiku, jo īpaši par reliģiskām lietām: raganu coroza cepures ne tikai simbolizē Spānijas inkvizīcijas vardarbību (augšupejoša liesma liecina, ka tās ir sodītas kā nenožēlojoši ķeceri un tiks sadedzinātas uz sārta)[8][9], bet arī atgādina bīskapa mitru ar raksturīgajām divām smailēm. Tādējādi reliģisko tribunālu apsūdzības atspoguļojas uz pašiem tiem, kuru darbības netieši tiek pielīdzinātas māņticībai un ritualizētai upurēšanai.[10] Blakusstāvētājus var uztvert vai nu kā satriektus, bet nespējīgus kaut ko darīt vai apzināti vienaldzīgus un nevēloties iejaukties.[10][8][4]

Visbeidzot, ēzelis ir tradicionāls vienaldzības simbols.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/witches-flight/5e44d19d-7cda-472b-b6d8-8868c599d252; pārbaudes datums: 6 novembris 2016.
  2. https://www.museodelprado.es/en/the-collection/art-work/witches-flight/5e44d19d-7cda-472b-b6d8-8868c599d252; pārbaudes datums: 8 decembris 2018.
  3. The six paintings were Witches' Flight, The Spell, Witches' Sabbath, The Witches' Kitchen, The Devil's Lamp, and The Stone Guest. («Sotheby's to sell original receipt for Goya painting in Danny Boyle's art heist movie Trance». ArtDaily. 2013. gada 24. maijs. Skatīts: 2013. gada 31. augusts.)
  4. 4,0 4,1 Robert Hughes. Goya. Harvill, 2003. ISBN 978-1-84343-054-4.
  5. «Vuelo de brujas». Museo del Prado. Skatīts: 2013. gada 30. augusts.
    «Sotheby's to sell original receipt».
  6. The English-language page for the painting instead identifies the hats as dunce caps. («The Witches' Flight». Museo del Prado. Skatīts: 2013. gada 30. augusts.)
  7. The Spanish-language page for the painting alternatively suggests that they are blowing air on their victim, as indicated by their swollen cheeks («Vuelo de brujas».).
  8. 8,0 8,1 Joan Curbet. «'Hallelujah to your dying screams of torture': representations of ritual violence in English and Spanish Romanticism». In Avril Hormer. European Gothic: A Spirited Exchange, 1760-1790. Manchester University Press, 2002. gada 9. novembris. 168–169. lpp. ISBN 978-0-7190-6064-9.
  9. The Spanish-language page for the painting instead identifies the markings as snakes «Vuelo de brujas».).
  10. 10,0 10,1 Albert Boime. Art in an Age of Bonapartism: 1800-1815. University of Chicago Press, 1993. 258. lpp. ISBN 978-0-226-06335-5.
  11. «Vuelo de brujas». Museo del Prado. Skatīts: 2013. gada 30. augusts.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]