Pāriet uz saturu

Ragbi

Vikipēdijas lapa
Ragbi
pilsēta
Rugby
Ragbi (Anglija)
Ragbi
Ragbi
Ragbi (Vorikšīra)
Ragbi
Ragbi
Ragbi (Apvienotā Karaliste)
Ragbi
Ragbi
Koordinātas: 52°22′19″N 1°15′45″W / 52.37194°N 1.26250°W / 52.37194; -1.26250Koordinātas: 52°22′19″N 1°15′45″W / 52.37194°N 1.26250°W / 52.37194; -1.26250
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Anglija Anglija
Reģions Rietummidlenda
Grāfiste Vorikšīra
Distrikts Ragbi
Platība
 • Kopējā 29,48 km2
Augstums 110 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 74 279
 • blīvums 2 519,6/km²
Laika josla GMT (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Pasta kods CV21, CV22, CV23
Mājaslapa www.rugby.gov.uk
Ragbi Vikikrātuvē

Ragbi (angļu: Rugby; izrunā: /ˈɹʌɡbi/) ir pilsēta Anglijas vidienē, Vorikšīras grāfistes Ragbi distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grafistes austrumos Eivonas upes krastos 31 km no grāfistes centra Vorikas un 137 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Pilsēta atpazīstama pēc 1823. gadā tās zēnu skolā izgudrots «Ragbi futbola» paveida, vai plašāk zināma kā regbija. Saskaņā ar leģendu, skolnieks Vebs Eliss skolas futbola spēles laikā paņēma bumbu rokās un skrēja ar to, tādējādi izveidojot «regbija» spēles stilu.[1] Lai gan šis stāsts ir stingri iesakņojies sporta folklorā, to neatbalsta pirmavoti, un lielākā daļa regbija vēsturnieku to atzīst par mītu.

Nelielo apmetni tagadējās pilsētas vietā ap 560. gadu ieņēma anglosakši; tā tika minēta 1086. gada Pastardienas grāmatāRocheberie. Nosaukums tiek saistīts ar ķeltu droche-brig — ‘mežonīgā kalna virsotne’, vai senangļu valodas Hrocaberg — ‘Hrokas pakalna nocietinājums’. 13. gadsimtā pilsētas nosaukumu rakstīja Rokeby', bet mūsdiena nosaukuma formu lieto no 18. gadsimta.

1140. gadā pirmoreiz minēta Svētā Andreja baznīca, bet no 1221. gada Ragbi ir patstāvīgs pagasts. 1255. gadā Ragbi ieguva tirgus tiesības un līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neliela maznozīmīga tirdzniecības pilsētiņa. 1801. gadā pilsētā bija 278 mājas un 1487 iedzīvotāji. Pilsēta sāka strauji augt 19. gadsimta vidū līdz ar dzelzceļa tīkla attīstību. No 1838. līdz 1899. gadam caur Ragbi izbūvēja septiņas dzelzceļa līnijas, kas pilsētu padarīju par nozīmīgu transporta mezglu; tās iedzīvotāju skaits pieauga līdz 17 tūkstošiem 1901. gadā un katrs piektais pilsētas iedzīvotājs tolaik bija nodarbināts dzelzceļa nozarē. Pilsētā attīstījās dažādas rūpniecības nozares; ražoja cementu, korzetes, vēlāk arī rūpnieciskās mašīnas un elektrotehniku. 20. gadsimta otrajā pusē dzelzceļa industrija (vairākas līnijas slēgtas) un rūpniecība panīka, bet pilsēta attīstījās kā loģistikas centrs.

Ragbi tiek uzskatīta par reaktīvo dzinēju dzimteni. 1937. gada aprīlī Frenks Vitls Thomson-Houston (BTH) rūpnīcā uzbūvēja un izmēģināja pasaulē pirmo reaktīvo dzinēja prototipu, un 1936.–1941. gadā Braunsoverholā pilsētas nomalē projektēja un izstrādāja agrīnos dzinēja prototipus.[2]

1947. gadā, strādājot Thomson-Houston (BTH) rūpnīcā Ragbi, ungāru izcelsmes izgudrotājs Deniss Gabors izgudroja hologrāfiju, par ko viņš 1971. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]