7.—8. gadsimtā, šīm ģermāņu ciltīm sajaucoties ar vietējo ķeltu cilšu paliekām, izveidojās anglosakšu tautība. Šajā pašā laikā notika anglosakšu kristianizācija. Vēlāk anglosakši pārtautojadāņus un norvēģus, kas 8.—9. gadsimtā bija iebrukuši Lielbritānijas salas ziemeļaustrumos, austrumos. 1066. gadā, kad anglosakšu teritorijas iekaroja Viljams I, anglosakši sajaucās ar ienācējiem no Normandijas — normaņiem —, liekot pamatu angļu tautībai. Līdz aptuveni 12. gadsimtam anglosakši runājuši senangļu jeb anglosakšu valodā, kas vēlāk attīstījās par angļu valodu.