Raibspārnmušas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raibspārnmušas
Tephritidae (Newman, 1834)
Raibspārnmuša (Euaresta aequalis)
Raibspārnmuša (Euaresta aequalis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Apakškārta Mušveidīgie divspārņi (Brachycera)
Infrakārta Mušu infrakārta (Muscomorpha)
Virsdzimta Raibspārnmušu virsdzimta (Tephritoidea)
Dzimta Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae)
Sinonīmi
  • Trypetidae
Iedalījums

6 apakšdzimtas:

Raibspārnmušas Vikikrātuvē

Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie raibspārnmušu virsdzimtas (Tephritoidea). Šajā dzimtā ir gandrīz 4500 aprakstītas sugas, kas tiek iedalītas apmēram 500 ģintīs un 6 apakšdzimtās.[1][2] Kopējais sugu skaits ir daudz lielāks.[2] Dzimtā ietilpst vairākas saimnieciski kaitīgas mušas, kuru kāpuri parazitē kultūraugos, apdraudot augļu kokus un dažādus dekoratīvos krūmus.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ķiršu raibspārnmuša (Rhagoletis cerasi)
Ķiršu raibspārnmušas kāpurs

Latvijā novērotas 45 raibspārnmušu sugas,[3] no kurām biežāk sastopamās ir vilkābeļu raibspārnmuša (Anomoia purmunda), parastā rožu raibspārnmuša (Rhagoletis alternata), smiltsērkšķu raibspārnmuša (Rhagoletis batava) un Eiropas ķiršu raibspārnmuša (Rhagoletis cerasi).[4]

Visu šo sugu kāpuri attīstās konkrētu augu augļos vai paaugļos (rozēm). Vilkābeļu raibspārnmušu kāpuri barojas vilkābeļu un klinteņu ābolos, bet Latvijā biežāk bojā klintenes. Parastā rožu raibspārnmuša ir nozīmīgs rožu kaitēklis un ir pagaidām vienīgā ar rozēm saistītā suga, kas atrasta Latvijas teritorijā[4][5]. Smiltsērkšķu raibspārnmuša ir nozīmīgs smiltsērkšķu kaitēklis, kas Latvijā parādījusies ap 2010. gadu (pirmo reizi konstatēta 2011. gada vasarā)[4][6][7]. Šobrīd šī suga ir plaši izplatīta. Eiropas ķiršu raibspārnmuša Latvijā bija zināma kopš 19. gadsimta[8][9], kad te bija sastopama vienīgi ziemeļu rase, kuras kāpuri barojas parastā sausserža ogās. Mūsdienās Latvijā ir ienākusi arī Rietumeiropas rase, kas ir nozīmīgi ķiršu kaitēkļi. Daudzas Latvijā sastopamās raibspārnmušu dzimta sugas[5] ir saistītas ar lakstaugiem.

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibspārnmušas ir vieni no krāšņākajiem divspārņiem. To spārni ir raibumoti un ļoti bieži košās krāsās.[10] Raibspārnmušas ir mazas vai vidēji lielas mušas, to ķermenis atkarībā no sugas var būt 1—35 mm. Tās var būt dažādās krāsās, kas parasti nav metāliska, bet dzimtā ir daži izņēmumi.[11]

Lielākā daļa raibspārnmušu kāpuri attīstās augu šūnās. Izņēmums ir Tachiniscinae apakšdzimtas sugas, kuras ir parazīti un attīstās naktstauriņos. Arī daudzu Phytalmiinae apakšdzimtas sugu kāpuri attīstās bojātos vai svaigi krutušos augos.[12] Visbiežāk raibspārnmušu kāpuri attīstās augļu mīkstumā, sēklās, lakstaugu stublājos, lapās un ziedos. Pieaugušās raibspārnmušas barojas tikai ar augu sulu, nektāru un saldajiem izdalījumiem, vai mikroorganismiem. Tikai Blepharoneura ģints raibspārnmušām ir mutes orgāni, kas piemēroti augu audu saēšanai. Kopumā raibspārnmušas ir kaitīgas ļoti daudziem augiem, lai gan katrai sugai ir ierobežots izmantoto augu veids, turklāt ir sugas, kuru kāpuri attīstās tikai viena veida augos.[12]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raibspārnmušu dzimta (Tephritidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bugguide: Family Tephritidae - Fruit Flies
  2. 2,0 2,1 Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Classification & Diversity
  3. Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera)
  4. 4,0 4,1 4,2 Rupais A., Stalažs A., Strelčūns R., 2014. Kokaugu kaitēkļu noteicējs pēc bojājumiem augļdārzos un apstādījumos. Scripta Letonica 1, 5–221
  5. 5,0 5,1 Karpa A., 2008. Catalogue of Latvian flies (Diptera: Brachycera). Latvijas entomologs 46, 4–43
  6. Stalažs A., 2012. Rhagoletis (Diptera: Tephritidae) fruit flies in Latvia. RPD Abstracts 1, 10
  7. Stalažs A., 2012. Review of dipterous pests of cultivated and wild fruit plants in Latvia. RPD Abstracts 1, 11
  8. Gimmerthal A., 1842. Verzeichniss der mir bis hiezu in Lief- und Kurland bekannt gewordenen Zweifluegler (Diptera Ln.) nach Meigens System geordnet. Bulletin de la Société impériale des naturalistes de Moscou 15, 641–659
  9. Kawall J. H., 1866. Phänologische Beobachtungen in Kurland (Pussen). Correspondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga 16(5), 35–50
  10. Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Taxonomy Pages
  11. Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Recognition
  12. 12,0 12,1 Fruit Fly (Diptera: Tephritidae) Biology

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]