Reversais adrešu atrises protokols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Reversais adrešu atrises protokols (angļu: Reverse Address Resolution Protocol (RARP)) ir viens no protokoliem TCP/IP, kas, izmantojot kāda ar internetu savienota lokālā tīkla darbstaciju adreses, ļauj noteikt šo darbstaciju IP adreses.[1]

RARP protokols ir aprakstīts IETF rakstā RFC903. Šo protokolu uzskata par novecojušu, jo ir jaunāki protokoli, kuri atbalsta daudz vairāk funkciju nekā RARP protokols, piemēram, sākumpalaišanas protokols (BOOTP) un dinamiskas resursdatora konfigurēšanas protokols (DHCP).

RARP protokola pielietošanai ir nepieciešams viens vai vairāki tīkla resursdatori, kuru funkcija ir uzturēt kartēšanas datubāzi no aparatūras adresēm uz protokola adresēm, kā arī atbildēt uz pieprasījumiem no klientu resursdatoriem.[2]

Mūsdienu lietojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka mūsdienās RARP protokolu ir aizstājuši citi protokoli, tomēr dažās sistēmās RARP tiek pielietots, piemēram:

CISCO Pārklājuma Transporta Virtualizācija (OTV). RARP tiek izmantots, lai atjauninātu 2. slāņa pārsūtīšanas tabulas, kad MAC adrese pārvietojas starp datu centriem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Akadēmiskā terminu datubāze - RARP». termini.lza.lv. Skatīts: 2020-05-09.
  2. J. C. Mogul, M. Theimer, R. Finlayson, T. Mann. «A Reverse Address Resolution Protocol». tools.ietf.org (angļu). Skatīts: 2020-05-09.