Pāriet uz saturu

Rietumu ierakumorhideja

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rhizanthella gardneri)
Rietumu ierakumorhideja
Rhizanthella gardneri (R.S.Rogers, 1928)
Rietumu ierakumorhideja
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaAsparāgu rinda (Aspargales)
DzimtaOrhideju dzimta (Orchidaceae)
ĢintsIerakumorhidejas (Rhizanthella)
SugaRietumu ierakumorhideja (Rhizantella gardneri)
Rietumu ierakumorhideja Vikikrātuvē

Rietumu ierakumorhideja (Rhizanthella gardneri) ir orhideju dzimtas suga, kas zināma no vairākām populācijām Austrālijas dienvidrietumos.[1][2]

Šī ir kritiski apdraudēta orhideja, kas ierindota Zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu sarakstā un nosaukta par vienu no deviņām retākajām augu sugām pasaulē.[3][4] Ierakumorhideju ģintī ietilpst trīs pamatā apakšzemē mītošas bezlapu sugas. To savdabīgā uzbūve un veģetācija apliecina, ka gan orhideju, gan visā augu pasaulē daudzveidības izpausmēm nav robežu.

Apraksts un veģetācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sugas attēls grāmatā West Australian Orchids. Emily H Pelloe. 1930, kas izdota neilgi pēc ierakumorhidejas atklāšanas 1928. gadā.

Rietumu ierakumorhideja ir bezhlorofila "saprofītisks" augs kas visu dzīves ciklu pavada pazemē un virszemē parādās tikai ziedot. Ziedus producē sulīgs apakšzemes stumbrs jeb gums. Auga blīvo ziedkopu veido apmēram 150 sīku, krēmaini sarkanīgu un smaržīgu ziedu čemurs, kuru apņem piltuvveida seglapa. Orhidejas augšdaļa pavisam nedaudz parādās virszemē, izveidojot savdabīgu tuneli apputeksnētājiem — galvenokārt termītiem, kuri ierāpo seglapas piltuvē un drīz vien nokļūst pie pazemē paslēptajiem ziediem, lai tos apputeksnētu. Auglis — sarkanīga oga.[5]

Šī orhideja vienmēr aug vietās, kur ir miršu dzimtas koks — slotzaru baltstumbre, ar kura saknēm veido sēņu valstij raksturīgo mikorizu.[5]

Suga zināma no 6 populācijām 300 km plašā apkārtnē Austrālijas dienvidrietumos. Četras no šīm populācijām atrodas pamatā nelielos dabas rezervātos. Savvaļā atlikuši mazāk nekā 50 īpatņi. Sākotnēji ierakumorhideju izplatība varēja būt plašāka un aizņemt teritorijas, kurās vēlāk tika attīstīta lauksaimnieciskā darbība.[2]

Viens no galvenajiem ierakumorhideju samazināšanās iemesliem bija lielu krūmiem aizaugušu platību pārveidošanu lauksaimniecības vajadzībām, kā rezultātā sugas areāls samazinājies par 96%. Citi apdraudējuma cēloņi ir augsnes pārsāļošanās un atlikušo populāciju fragmentārā izplatība.[3][5]