Zieds

Vikipēdijas lapa
Plakāts ar 12 ziediem no dažādām augu dzimtām.
Pirmā rinda:
nezarainā zāļlilija (Anthericum liliago, liliju dz.),
Oxalis pes-caprae (zaķskābeņu dz.),
parastais oleandrs (Nerium oleander, oleandru dz.).
Otrā rinda:
spraišļu lantāna (Lantana camara, verbēnu dz.),
tīruma pavirza (Anagallis arvensis, prīmulu dz.),
Verbascum sinuatum (cūknātru dz.).
Trešā rinda:
meža malva (Malva sylvestris, (malvu dz.),
Scolymus hispanicum (kurvjziežu dz.),
Erodium malacoides (gandreņu dz.).
Ceturtā rinda:
tīruma tītenis (Convolvulus arvensis, tīteņu dz.),
Hebe x franciscana (ceļteku dz.),
Etiopijas dižkalla (Zantedeschia aethiopica, ārumu dz.)

Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas. Ziediem izšķir vairākas daļas: ziedkātu, ziedgultni, apziedni, androceju un gineceju.[1] Ziedi galvenokārt atšķiras pēc veida, izmēra un krāsas. Dažiem ziedaugiem ziedi aug uz atsevišķiem kātiem, bet vairumam tie atrodas uz viena kāta un veido ziedkopas. Pēc tā, kāds ir ziedkopu sazarojums, ziedkopas iedala cimozajās jeb simpodiālajās ziedkopās un racemozajās jeb monopodiālajās ziedkopās.[2] Sinonīms vārdam "zieds" ir puķe, lai gan precīzāk ar šo apzīmējumu apzīmē ziedu ar kātu un lapām.

Zieda uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedu veido ziedkāts, ziedgultnis, apziednis, androceja un ginecejs. Ziedkāta galā atrodas ziedgultnis, uz kura balstās visas pārējās daļas no zieda. Divkāršu apziedni veido vainaglapas un kauslapas. Ja kauslapas ziedam nav, tad to sauc par vienkāršu apziedni. Ja visas vainaglapas ir vienādas, tad to sauc par kārtnu ziedu, bet ja ir atšķirīgas, tad — par nekārtnu ziedu.[3] Ir ziedi, kuriem nav apziedņa, piemēram, ošiem. Androceju veido putekšņlapu kopa. Putekšņlapu veido putekšnīca, putekšņmaciņi un putekšņlapas kāts. Putekšņlapas kāts var putekšņlapā nebūt, piemēram, kartupeļiem. Un visbeidzot gineceju veido augļlapu kopa. Augļlapas veidojas saaugot kopā auglenīcām. Auglenīcu veido drīksnas, irbulis un sēklotne.

Apputeksnēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Apputeksnēšana

Ir divi apputeksnēšanas veidi: pašappute un svešappute.

Zieda uzbūves diagramma

Pašappute notiek, kad putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Pašappute notiek ziedos, kur putekšņlapas un auglenīca nobriest vienlaikus, un tie ir novietoti tā, lai ziedputekšņi varētu nonākt uz zieda drīksnas. Šādiem augiem nav nepieciešams nodrošināt nektāru un ziedputekšņus kā pārtiku apputeksnētājiem.[4]

Svešappute notiek, kad putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz otra zieda drīksnas.[4]

Daudzi ziedi ir attīstījušies, lai pievilinātu dzīvniekus, tādējādi padarot tos par ziedputekšņu pārnēsātājiem. Pēc apaugļošanas zieda auglenīca pārtop augļos, kas satur sēklas.

Ziedi cilvēces vēsturē un kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedi jau vēsturiski ir bijuši nozīmīgi dažādu tautu kultūrās.[5][6][7] Tie tiek izmantoti kā dekorācijas, gan tie ir saistīti ar dažādām tradīcijām (kāzām, bērēm),[6] kā arī ziedi tiek izmantoti dažādos rituālos, ezotērikā, reliģiskās tradīcijās,[8] holistiskajā medicīnā un tautas medicīnā, kā arī vairāki ziedi tiek lietoti uzturā.[9] Ziedu dāvināšanas tradīcijām pirmsākumi iespējams ir meklējamas Senajā Grieķijā un Senajā Ēģiptē, kur tas tika darīts gan reliģiskiem nolūkiem, gan lai izrādītu sentimentu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bioloģijas rokasgrāmata (latviski). Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 82. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  2. Bioloģijas rokasgrāmata (latviski). Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 85. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  3. Bioloģijas rokasgrāmata (latviski). Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 83. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  4. 4,0 4,1 «Self-Pollination and Cross-Pollination | Biology for Majors II». web.archive.org. 2020-07-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-21. Skatīts: 2023-01-11.
  5. Michael Fogden. The natural history of flowers (First edition izd.). College Station, 2018. ISBN 978-1-62349-645-6. OCLC 1051222127.
  6. 6,0 6,1 «Stone Age mourners 'placed flowers on graves'». www.telegraph.co.uk. Skatīts: 2023-01-11.
  7. 7,0 7,1 «The History of Giving Flowers: Floral Arrangements of Ancient Times». abcFlora.com (angļu). Skatīts: 2023-01-11.
  8. Adelaide B. Wilson, Lois Wilson. Flowers for Your Church. M. Barrows, 1967.
  9. «Blooming tasty – edible flowers are summer's hottest food trend». the Guardian (angļu). 2017-06-30. Skatīts: 2023-01-11.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]