Riteņdārzs
Riteņdārzs (arī Radfahrer Garten un Ulrichs Garten) ir vieta Kuldīgā Skrundas ielas rajonā, kas sākotnēji piederējusi Ulriham Štafenhāgenam. Vēlāk tā izmantota kā sporta kompleksa sastāvdaļa, un tā nosaukuma izcelsme saistīta ar to, ka tur ierīkots arī laukums riteņbraucējiem. Šobrīd teritorija savu sākotnējo izskatu un pielietojumu ir zaudējusi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riteņdārzs vēsturiski bijis 19. gadsimta Latvijas muižu, piļu un pilsētu skatu gravīru zīmētāja Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena tēva Ulriha Gotharda Štafenhāgena dārzs ar paviljonu uzkalnā. 1940. gada Kuldīgas vietējā laikraksta "Jaunais Kurzemnieks" publikācijā vēstīts, ka dārza īpašnieks Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens bijis brīvmūrnieku ložas nodaļas dibinātājs Kuldīgā un tās dibināšanas dienā iestādījis papeļu apses, izveidojis dīķīti un uz paugura uzcēlis paviljonu "Štafenhāgena villa"[1], kur notikušas brīvmūrnieku sanāksmes.[2] Pēc V. Z. Štafenhāgena nāves 1881. gadā to iegādājies Kuldīgas sērkociņu fabrikas "Vulkāns" īpašnieks Luijs Hiršmans, kurš saviem darbiniekiem tur ierīkojis velodromu un paviljonā iekārtojis Riteņbaucēju klubu (Radfahren Club Goldingen). Tajā bijuši arī vairāki tenisa laukumi, futbola laukums. Kuldīdznieku atmiņās Riteņdārza teritorija bijusi nožogota, tajā ik dienu strādājis sētnieks un dārznieks. Parkā bijis liels dīķis ar apaļu salu, uz kuras atradusies gulbju mājiņa.[3] Pār dīķi vedis grezns tiltiņš ar čuguna margām. Riteņdārzā notikušas arī zaļumballes.[4]
Līdz Pirmajam pasaules karam tur rīkotas riteņbraukšanas sacensības ar dažādu valstu sportistu piedalīšanos. Pēc kara dārzs neticis apsaimniekots un kluba ēka sabrukusi. Mūsdienās par Riteņdārzu liecina vien paugurs, kas apaudzis ar kokiem. Vienā no paugura nogāzēm iesniedzas apmēram 2 m gara eja, kuras galā ir aizmūrēta durvju aile. Iespējams, tā vedusi uz kādreizējo Riteņbaucēju kluba ēkas pagrabu. Mūsdienās tas ir iebrucis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Krastiņš, Jānis. Kuldīga: Arhitektūra un pilsētbūvniecība. Kuldīga : Kuldīgas novada pašvaldība, [2013]. 533 lpp. ISBN 9789984499642.[1]
- ↑ No Riteņdārza vēstures. Kurzemnieks, Nr. 79, 2007, 12. jūl., 12. lpp. [2]
- ↑ Zīverts, Alfrēds. Stāsti par "Vulkāna" vēsturi Kuldīgā. Kuldīga : [b. izd.], 1998. 187, [1] lpp.[3]
- ↑ Bērtiņš, Atis Gunivaldis. Atmiņas par Riteņdārzu. Bandava, Nr. 15, 1996, jūn., [3.] lpp.[4]