Pāriet uz saturu

Robēra Burasas ūdenskrātuve

Vikipēdijas lapa
Robēra Burasas ūdenskrātuve
Ūdenskrātuves satelītaina
Atrodas Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Kvebeka Kvebeka
Koordinātas 53°45′N 77°00′W / 53.750°N 77.000°W / 53.750; -77.000Koordinātas: 53°45′N 77°00′W / 53.750°N 77.000°W / 53.750; -77.000
Platība 2835 km2
Vidējais dziļums 21,8 m
Lielākais dziļums 137 m
Tilpums 61,7 km3
Augstums v.j.l. 175 m
Izteka Lagranda
Sateces baseins 97 643 km2
Robēra Burasas ūdenskrātuve (Kvebeka)
Robēra Burasas ūdenskrātuve
Robēra Burasas ūdenskrātuve
Robēra Burasas ūdenskrātuve (Kanāda)
Robēra Burasas ūdenskrātuve
Robēra Burasas ūdenskrātuve
Robēra Burasas ūdenskrātuve Vikikrātuvē

Robēra Burasas ūdenskrātuve (franču: Réservoir Robert-Bourassa) ir ūdenskrātuve Kanādā, izbūvēta Lagrandas upes baseinā. Pēc tilpuma desmitā lielākā ūdenskrātuve pasaulē. Administratīvi ietilpst Kvebekas provincē. Izbūvēta Džeimsa līča projekta hidroelektrostaciju virknes darbināšanai. Ūdenskrātuve, kā arī aizsprosts un viena no divām elektrostacijām nosaukta bijušā Kvebekas premjerministra Robēra Burasas vārdā.

Ūdenskrātuves 162 m augstais un 2835 m garais aizsprosts uzbūvēts laika posmā no 1974. līdz 1978. gadam. Papildus galvenajam dambim, ūdenskrātuves noturēšanai uzbūvēti vēl 29 dambji. Ūdenskrātuve aizpilda Lagrandas un tās pieteku ieleju 120 km garumā. Aizsprosta ietekmē ievērojami palielinājās arī dienvidos no ūdenskrātuves esošā Sakami ezera platība. Robēra Burasas hidromezgla projekts sākotnēji saucās Lagranda-2 (La Grande-2) un tas ir otrais hidroelektrostaciju virknē Lagrandas upē. Lagranda-1 atrodas 75 km lejpus pa straumi no Robēra Burasas aizsprosta, Lagranda-3 — 100 km augšpus pa straumi, bet pēdējā, Lagranda-4 — vēl 175 km augstāk pa straumi.[1] Vairākas spēkstacijas izbūvētas arī Lagrandas pietekās Laforžā un novirzītajā Īstmeinā.

Ūdenskrātuve darbina divas pazemes elektrostacijas, kas izbūvētas līdzās aizsprostam. Kā pirmā 1981. gadā tika nodota ekspluatācijā Robēra Burasas HES (sākotnēji — Lagranda-2) ar 16 turbīnu kopējo jaudu 5616 MW, kas gadā var saražot 31 000 GWh enerģijas. 1992. gadā tika nodota ekspluatācijā Lagranda-2-A, kuras sešu turbīnu kopējā jauda ir 2106 MW.

Aizsprosta būvniecības laikā 1974. gadā notika viens no tolaik ekstrēmākajiem sabotāžas aktiem tāda veida būvniecības projektos. Ar darba apstākļiem un vadības attieksmi neapmierinātie strādnieki ar buldozeriem tīši postīja celtniecības aprīkojumu un dedzināja ēkas. Tiešie postījumi tika nodarīti 2 miljonu Kanādas dolāru apmērā un būvniecība tika aizkavēta par gadu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]