Roberts (Daugavgrīvas abats)

Daugavgrīvas klostera abats Roberts bija trešais Daugavgrīvas klostera abats, kas savu amatu pildīja no 1218. līdz 1224. gadam.

Dzīvesgājums

Abata Roberta izcelsme nav precizēta. Zināms, ka līdz savai atbraukšanai uz Līvzemi viņš uzturējās Ķelnē, kuras Doms bija arhibīskapa rezidence. Ķelnes arhibīskapa pakļautībā atradās sešas Vācijas ziemeļrietumu daļas bīskapijas. Ķelnes baznīcas kanoniķis Roberts pirmo reizi rakstos pieminēts Indriķa hronikas vēstījumā par 1208. gada notikumiem. Pēc tam, kad 1208. gada 29. jūlijā Daugavgrīvas klosterī tika ieviests cisterciešu mūku konvents, Līvzemē ieradās ļoti daudz ordeņa garīdznieku.^[1]

Pēc tam, kad otrais Daugavgrīvas abats Bernhards no Lipes 1218. gada beigās tika iesvētīts par Sēlijas bīskapu, Roberts tika izvēlēts par klostera abatu. Pēc bīskapa Bernharda nāves 1224. gada 30. aprīlī Daugavgrīvas cisterciešu klosteris sūtīja cisterciešu mūkus abatu Roberta vadībā pārvest viņa līķi uz Daugavgrīvas klosteri svinīgai apglabāšanai. Atceļā laiva ar bīskapa līķi un tā pavadītājiem (Rumbulas krācēs?) nogrimusi un krastā tika izskaloti gan bīskapa Bernharda, gan abata Roberta līķi. Tie apbedīti Daugavgrīvas klostera baznīcā tagadējās Vecdaugavas apkaimē.^[2]

Atsauces

↑ Indriķa hronika. XII, 5.
↑ «Gints Skutāns. www.historia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.

[1] Indriķa hronika. XII, 5.

[2] «Gints Skutāns. www.historia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 18. jūlijā.

[1]

[2]