Rumbula

Rumbula;
	SB siltumtehnikas tirdzniecības centrs
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Platība	6,978 km²
Iedzīvotāju skaits	882 (2024)
Transports
Autobuss	15. 18. 31.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Rumbulas apkaime atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils un Daugavu. Tā robežojas ar Ķengaraga, Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Ropažu novada Stopiņu pagastu apkaimes austrumu daļā. Daugavas pretējā pusē iepretim Rumbulas apkaimes ziemeļrietumu daļai atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasts, bet iepretim centrālajai un dienvidrietumu daļai — Salaspils novads. Rumbulas apkaimes robežas ir līnija no Maskavas ielas līdz Daugavai, Daugavas labais krasts ar veloceliņu Centrs—Dārziņi, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš, pilsētas robeža līdz Maskavas ielai.

Rumbulas apkaimes kopējā platība ir ap 7 km², kas ir apmēram 2/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 11 800 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir salīdzinoši viegli identificējamas, bet pašreiz ir grūti runāt par Rumbulu kā pilnvērtīgu apkaimi, jo tās teritorijas izmantošana ir salīdzinoši haotiska un pārsvarā vērsta uz citu apkaimju un ārpilsētas teritoriju apkalpošanu. Šāda situācija izveidojusies vēsturisku apstākļu rezultātā, kad lielā daļā apkaimes atradās Rumbulas lidosta, teritorijā praktiski nav dzīvojamās apbūves un ir neapmierinošs inženierkomunikāciju nodrošinājums. Pašreiz Rumbulu var raksturot kā Rīgas dienvidaustrumu perifērijas apkaimi, kuru galvenokārt izmanto ar automašīnu tirdzniecību un autoremontu saistīti uzņēmumi, kā arī ģimenes dārziņu apsaimniekotāji. Kā nosacīts apkaimes lokālais centrs pašreiz ir uzskatāms tirdzniecības un pakalpojumu objektu sakopojums ap Maskavas un Višķu ielu krustojumu, bet saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu perspektīvā Rumbulas apkaimes lokālajam centram vajadzētu attīstīties šīs apkaimes ziemeļrietumu daļā, nedaudz tuvāk Daugavai. Arī citās Rumbulas apkaimes daļās 2006. gada Rīgas teritorijas plānā paredz būtiskas izmaiņas, perspektīvā veidojot to par pilnvērtīgu daudzfunkcionālu pilsētas apkaimi, kur jo īpaši daļā palielinātos dzīvojamās funkcijas īpatsvars (galvenokārt apkaimes rietumu un dienvidrietumu daļā pie Daugavas).

Vēsture

Jau kopš seniem laikiem^{[jāprecizē]} šeit pie Daugavas krācēm atradās viena no trim Rīgas pārceltuvēm.

1259. gadā tagadējo Rumbulas apkaimi ieguva Jēkaba baznīcas cisterciešu sieviešu klosteris. Daugavas labajā krastā, pie tagadējās Maskavas ielas 344. nama klostera māsas iekopa muižu, ko dēvēja par Blūmendāli (vācu: Blumenthal — 'puķu leju'). Ar laiku klostera jaunavu dēļ to iesauca par Mazo Jumpravmuižu, lai atšķirtu no klostera galvenā zemes īpašuma pie Lielvārdes, ko arī dēvēja par Jumpravmuižu (Jungfernhof). Reformācijas laikā muižu klosterim atņēma, bet 16. gadsimta beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. Zviedru Vidzemes laikā 1627. gadā ķēniņš Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Mārtiņam Vulfam, kas pieņēma Vulfenšilda uzvārdu. 1636. gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis. Rīgas rāte muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža, kas ietilpa Biķera draudzes novadā.

1700. gadā, Lielā Ziemeļu kara sākumā, pie Mazjumpravas Daugavu forsēja sakšu karaspēks, tomēr zviedri deva pretiniekam spēcīgu triecienu un sakši atkāpās pāri Daugavai. 18. gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. Rīgas aplenkuma laikā 1709. gadā Brokhūzens neesot ļāvis krievu karavīriem apmesties savā muižā, par ko 1716. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju. Pēc viņa dēla Georga Brokhūzena nāves 1752. gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta. 1797. gadā Jumpravmuižas zemēs dzīvoja 3357 cilvēki, tai skaitā 1 132 dzimtļaudis un 1170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777. gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799. gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Bijušajā Mazjumpravas muižā 1941.—1943. gadā bija iekārtota Jumpravmuižas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Jungfernhof). Pēc kara Jumpravmuižas teritorija atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēkas tika izmantotas kā Rumbulas lidlauka ambulance, pašlaik to tām saglabājušas vienīgi drupas.^[1]