Romiešu mitoloģija

Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.

Mīti un leģendas bieži ir saistītas ar politiku un morāli. Svarīga tēma tajās ir varonība. Romiešu mitoloģijas pētīšanu apgrūtina Grieķijas reliģijas ietekme uz Apenīnu pussalu periodā starp aizvēsturi un senajiem laikiem un vēlākā romiešu autoru paveiktā grieķu literatūras modeļu mākslinieciskā imitācija. Romieši bieži interpretēja stāstus par grieķu dievībām, nomainot tām vārdus.

Dievi un dievietes

Romiešu mitoloģijā ir daudz dievību, no kurām daudzas ir pielīdzinātas grieķu dieviem. Piemēram:

Jupiters (grieķu: Zevs) – debesu un pērkona dievs, galvenais romiešu dievs.
Juno (grieķu: Hēra) – laulības un sieviešu aizgādne, Jupitera sieva.
Minerva (grieķu: Atēna) – gudrības un kara dieviete.
Mars (grieķu: Arejs) – kara dievs, ļoti cienīts Senajā Romā.
Venēra (grieķu: Afrodīte) – mīlestības un skaistuma dieviete.

Varonība un mīti

Viens no izcilākajiem romiešu varoņiem ir Ēnejs, Trojas kara varonis, kas aprakstīts Vergilija eposā Ēneīda. Ēneja ceļojums no Trojas uz Itāliju simbolizē romiešu izcelsmi un likteni izveidot lielu impēriju.

Ietekme un mantojums

Romiešu mitoloģijai bija liela nozīme ne tikai reliģiskajā dzīvē, bet arī valsts ideoloģijā. Daudzi imperatori, piemēram, Augusts, izmantoja mitoloģiskos tēlus, lai leģitimizētu savu varu. Romiešu mitoloģija ietekmēja arī vēlākos laikmetus, tostarp Renesansi un mūsdienu literatūru, mākslu un kino.