Romiešu ceļš

Romiešu ceļi bija svarīgs priekšnoteikums Romas impērijas izaugsmei, ļaujot daudz ātrāk pārvietot savu armiju. Savas pastāvēšanas laikā to kopgarums sasniedza 85 004 kilometrus un sastāvēja no 372 ceļiem.

Komerciālu, militāru un politisku iemeslu dēļ romieši attīstīja savu ceļu būvniecību un impērijas robežās būvēja ceļus, ko paši sauca par viae (vienskaitlī via), kas nozīmē "pārvietot". Šie ceļi galvenokārt bija paredzēti dažādu lietu un armiju pārvietošanai.

Garie lielceļi bija ļoti svarīgi impērijas stabilitātes uzturēšanā un robežu paplašināšanā. Tos bieži izmantoja romiešu leģioni un dažus no tiem izmanto vēl šodien.

Vairums romiešu ceļu tika nosaukti par godu cenzoram, kurš pasūtīja to izveidi vai atjaunošanu. Šī pati persona bieži vien pēc tam kļuva par konsulu, bet ceļa nosaukums tiek saistīts ar viņa cenzora darbības laiku. Ja ceļš bija vecāks par cenzora darbības laiku vai tā izcelsme bija nezināma, tas tika nosaukts tā galamērķa vārdā vai reģiona vārdā, kur tas galvenokārt atradās. Ceļš tika pārsaukts, ja cenzors pasūtīja liela apjoma atjaunošanu - bruģēšanu, bruģa atjaunošanu vai virziena maiņu.