Romualds Grīnblats

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Romualds Grīnblats
Dzimis 1930. gada 11. aprīlī
Kaļiņina, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija
Miris 1995. gada 14. augustā (65 gadu vecumā)
Pēterburga Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās komponists

Romualds Grīnblats (dzimis 1930. gada 11. aprīlī, miris 1995. gada 14. augustā) bija Latvijas ebreju cilmes komponists.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1930. gadā Kaļiņinā, Krievijas PFSR ārsta Samuila Grinblata un viņa sievas Sāras, dzimušas Buncis, ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara mācījās Ļeņingradas konservatorijas mūzikas skolas kompozīcijas klasē pie S. Volfenzona, vēlāk pie O. Jevlahova (1946—1950). 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. Pēc studiju beigšanas 1955. gadā sāka strādāt Latvijas Radio par skaņu režisoru. Sacerēja mūziku baletam "Rigonda" (1959), mūziku teātra izrādēm "Tils Pūcesspieģelis", "Pāvilielas zēni" un "Pīters Pens" u.c., kā arī filmai "Kārkli pelēkie zied".

1971. gadā atgriezās Ļeņingradā.[2] Miris 1995. gadā Pēterburgā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
  • 3. prēmija PSRS jauno komponistu skatē Maskavā (1962)

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Rigonda" (balets pēc V. Lāča romāna "Pazudusī dzimtene" motīviem, 1959);
  • "Rīga" (balets pēc V. Rūjas sonetu motīvien, 1965);
  • "Bārddziņa meita" (kamerorpera pēc H. K. Andersena pasakas motīviem, 1972).

Mūzika izrādēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lasīja Bebre (G. Priede, 1964); Leģenda par Pūcespieģeli; Viens gads (J. Germans un B. Rests, 1959), Ceļā (V. Rozovs, 1961), Mūs kaut kur gaida (A. Arbuzovs, 1962); Ēna (E. Švarcs, 1964); Pepija Garzeķe (A. Lingrēna, 1970); Zaļais putniņš (K. Goci, 1970), Teātra jaunība (A. Gladkovs, 1971), Lietus gāza kā no spaiņa (M. Šatrovs, 1971); Pāvilielas zēni (F. Molnārs); Pīters Pens (Dž. Barijs, 1976); Merci jeb Šipova piedzīvojumi (B. Okudžava, 1977); Sofijas nolaupīšana (V. Belševica, 1980); Žanna d’Arka (A. Upīts, 1962); Noziegums Granādā (Ž. Grīva, 1963); Tur laikā aiz durvīm (V. Borherts, 1967); Šakāļi (A. Jakobsons, 1953); Kolēģi (V. Aksjonovs, J. Stabovojs, 1961); Mūs kaut kur gaida ( A. Arbuzovs, 1963); Devītais pravietis (J. Jurandots, 1968); De Moljēra kunga dzīve (M. Bulgakovs, 1970), Sava sala (R. Kaugvers, 1971); Spēlmanis (F. Dostojevskis, 1987), u.c.

Mūzika kinofilmām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orķestra darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6 simfonijas (1. mi minorā 1955, 2. fa minorā 1957, 3. Do mažorā 1964, 4. Sinfonia-concerto 1967, 5. 1983; 6, Intervāli 1990);
  • Jaunatnes uvertīra (1958);
  • Pionieru svīta; Koncerts klavierēm ar orķestri (1963);
  • Balāde, horeogrāfiska poēma (1966);
  • Poēma par Daugavu (1966)
  • Koncerts flautai un kamerorķestrim (1970).

Instrumentālā kamermūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sonāte klavierēm;
  • Iespaidi (skaņdarbu cikls klavierēm 1958);
  • Pilsoņu kara varoņu piemiņai (poēma čellam un klavierēm);
  • Stīgu kvartets (1950);
  • Klavieru kvintets (1952).

Citi skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Darba dziesma (kantāte baritonam, korim un orķestrim)
  • Četras romances (Bliks, Ščipačovs, Ļermontovs, Puškins);
  • Pasaules dzejnieki cīņā par mieru (dziesmu cikls 1953).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pieminot komponistu Romualdu Grīnblatu! Daiga Mazvērsīte 2015. gada 6. aprīlī
  2. literatura.lv