Rosa sala
- Šis raksts ir par salu Rosa jūrā. Par salu Vedela jūrā skatīt rakstu Džeimsa Rosa sala.
Rosa sala | |
---|---|
Ross Island | |
Ceļš starp Makmerdo un Skotas polārstacijām | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Antarktīda |
Koordinātas | 77°40′S 168°0′E / 77.667°S 168.000°EKoordinātas: 77°40′S 168°0′E / 77.667°S 168.000°E |
Platība | 2460 km² |
Augstākais kalns |
Erebuss 3794 m |
Administrācija | |
Jaunzēlande | |
Pretenzija | Rosa Teritorija |
Rosa sala Vikikrātuvē |
Rosa sala (angļu: Ross Island) ir vulkāniska sala Rosa jūras dienvidos Antarktīdas piekrastē. Salu 1841. gadā atklāja britu polārpētnieks Džeimss Ross, bet uzskatīja to par Viktorijas Zemes daļu. 20. gadsimta sākumā Roberta Skota ekspedīcija to noteica kā salu un nosauca pirmatklājēja vārdā.[1]
Salai no dienvidiem un austrumiem piekļaujas Rosa šelfa ledājs, no rietumiem - Makmerdo šaurums, no ziemeļiem - Rosa jūra. Salas galējie punkti ir Bērda rags (ziemeļu), Roidsa rags (rietumu), Krozjē rags (austrumu) un Ārmitidža rags (dienvidu). Sala veidota no triju stratovulkānu konusiem: aktīvais Erebuss (3794 m) un apdzisušie Terors (3230 m) un Bērda kalns (1765 m). Lielākā daļa salas klāta ar ledājiem.
Rosa sala jau kopš 20. gadsimta sākuma bija viens no galvenajiem atbalsta punktiem kontinenta izpētei, jo ir viena no vistālāk uz dienvidiem ar kuģi aizsniedzamā vieta Antarktīdā. Roberta Skota un Ernesta Šekltona uzbūvētās ēkas ir aizsargājami vēstures pieminekļi.
Salā atrodas Antarktīdas lielākā polārstacija Makmerdo (ASV), kā arī Jaunzēlandes stacija Skota. No 1987. līdz 1992. gadam salā bija arī Greenpeace polārstacija Vorldparka.