Rotaļlieta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plīša lācītis

Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos. Latvijas likumdošana paredz, ka rotaļlieta ir izstrādājums, ar kuru rotaļājās bērni, kas jaunāki par 14 gadiem.[1] Rotaļlieta var būt arī priekšmets, kas paredzēts arī citam nolūkam, ne tikai rotaļām.[1] Par rotaļlietu var izmantot dažādus priekšmetus, tomēr visbiežāk par rotaļlietu uzskata priekšmetu, kas izgatavots tieši šim mērķim. Lai gan rotaļlietas pamatā lieto bērni, nereti ar tām mēdz rotaļāties arī jaunieši un pieaugušie. Rotaļlietas pazīstamas jau no aizvēsturiskiem laikiem, turklāt tādas izmanto ne tikai cilvēki, bet arī lielākā daļa zīdītāju.[nepieciešama atsauce] Rotaļāšanās palīdz apgūt dažādas dzīvē nepieciešamas iemaņas, izzināt pasauli, stiprināt attiecības, kā arī attīstīt ķermeni un prātu, piemēram, rotaļlietas maziem bērniem attīsta pirkstu muskulatūru.

Rotaļlietu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotaļu motorlaiva ietilpst transportlīdzekļu kategorijā

Pastāv daudzas un dažādas rotaļlietas. Tās pēc kopīgām pazīmēm grupē dažādās kategorijās. Pamatkategorijas ir šādas:

  • konstruktori (rotaļlietas, kur tiek celtas, veidotas vai būvētas dažādas konstrukcijas),
  • lelles un figūriņas (rotaļlietas, kas pēc izskata ir līdzīgas cilvēkam),
  • transportlīdzekļi (rotaļlietas, kas ir transportlīdzekļu modeļi mazākā mērogā salīdzinot ar realitāti),
  • mīklas, tautā sauktas par puzlēm (rotaļlietas, kur jāliek kopā dažādi gabaliņi, lai iegūtu vienu noteiktu attēlu vai krāsu),
  • kolekcionējami priekšmeti,
  • ciparu (digitālās) rotaļlietas,
  • fizisko aktivitāšu rotaļlietas.

Rotaļlietas mēdz dalīt arī pēc dzimuma, tas ir, zēnu rotaļlietās un meiteņu rotaļlietās.

Bērnu attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotaļlietas, tāpat kā rotaļas, kalpo vairākiem mērķiem. Tām ir ne tikai izklaidējoša loma, bet noder arī izglītošanas procesā. Rotaļlietas veicina ne tikai izzināšanas attīstību, bet stimulē arī radošumu. Tās attīsta daudzas fiziskās un garīgās prasmes, kas vēlāk nepieciešamas dzīvē. Kā piemēru var minēt klucīšus, kuri atšķiras ne tikai pēc formas, bet arī pēc faktūras un materiāla. Šādas rotaļlietas ir piemērotas ļoti maziem bērniem, un rada kairinājumu, radot priekšstatu bērnam, ka pasaule ir ļoti daudzveidīga un dažāda.

Rotaļlietas bērnu var arī traumēt, nodarot fizisku un emocionālu kaitējumu. Piemēram, ja bērns ir krājis naudu kādai konkrētai rotaļlietai, un drīz pēc tās iegādes rotaļlieta salūzt, tad bērnam var rasties iespaids, ka krāšanas process ir bijis veltīgs.

Rotaļlietu drošums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzās valstīs pastāv drošības noteikumi, kas ierobežo rotaļlietu tirgošanu. Tā kā mazi bērni mēdz dažādus priekšmetus bāzt mutē, tad parasti uz rotaļlietu marķējuma norāda vecumu, no kura konkrētā rotaļlieta ir paredzēta. Parasti marķējumā tiek norādīti 36 mēnešu (3 gadu) vecuma ierobežojums, ja pastāv risks, ka bērns var rotaļlietu vai kādu no tās daļām iebāzt mutē un ar to nosprostot elpceļus. Kā vēl vienu piemēru var minēt, ka rotaļlietām ir ierobežots elektriskais spriegums, kas nepieciešams, lai tā darbotos. Latvijā tie ir 24 volti.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Rotaļlietu drošuma noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.132)». likumi.lv. Skatīts: 2015. gada 18. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]