Apskatīt Rīga izejas kodu

{{Vērtīgs raksts}}
{{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rīga
| settlement_type = Galvaspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Photomontage|position=center
| photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg
| photo3a =
| photo3b =
| photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG
| photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg
| photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG
| size = 300
| spacing = 2
| color = white
| border = 0
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag_of_Riga.svg
| flag_size = 125px
| flag_link = Rīgas karogs
| image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg

| image_blank_emblem       =Rīgas Logo.svg
| blank_emblem_type        = [[Logo]]

| shield_size = 100px
| shield_link = Rīgas ģerbonis
| pushpin_map = Latvija
| pushpin_label_position = 
| latd = 56
| latm = 56
| lats = 51
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 6
| longs = 23
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 12. gadsimtā
| established_title2 = Dibināta
| established_date2 = 1201. gadā
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref>
| government_type = [[Rīgas dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Vilnis Ķirsis]] ([[Jaunā Vienotība|JV]])
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 307.17
| area_land_km2 = 258.67
| area_water_km2 = 48.5
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 6
| population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref>
| population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 1070201
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-10(01-84)
| area_code = 
| website = {{URL|http://www.riga.lv}}
| footnotes = 
}}

'''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un galvenais [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km<sup>2</sup>. [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Rīgas vēsture}}

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta.

{{Quote box
| width = 25%
| align = left
| title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:
| fontsize = 80%
| quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]]  1201—1255<br />
{{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i)  1255—1562<br />
[[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br />
{{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s)  1600—1721<br />
{{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s)  1721—1918<br />
{{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br />
{{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br />
{{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]]  (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]]) 1941–1944 <br />
{{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br />
{{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br />
}}

=== Pašreizējā pilsētas attīstība ===
21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās [[Latvija]]s augstceltne bija [[Saules akmens]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tika sākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]], kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār [[Daugava|Daugavu]]. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Vairākkārt Rīgā noticis [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]].

Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr [[Dienvidu tilts]] ar piebraucamajiem ceļiem abpus [[Daugava]]s, kā arī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunā ēka tika pabeigti.

[[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala]] "[[Maxima Grupė|Maxima]]" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/av/world-europe-25069947|title=Remaining Riga mall roof caves in|work=BBC News|access-date=2023-07-28|language=en-GB}}</ref>

Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref>

== Ģeogrāfija ==
Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]].

Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

=== Ūdeņi ===
Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam
grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref>
[[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]]
Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" />

Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], Mailes grāvis, Šmerļupīte, [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" />

Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un Bolderājas karjera ūdenstilpe.<ref name=":0" />

=== Klimats ===
{{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]]
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.

[[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), bet decembrī 25,2 MJ/m<sup>2</sup> (0,6 kcal/cm<sup>2</sup>).

==== Temperatūra ====
Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.
* −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]])
* −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]])
* −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]])

Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.
* +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref>
* +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]])
* +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]])

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]].

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce
| url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77
| title = Klimatisko normu dati
| language = lv
| publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]]
| accessdate = 2023-03-17
| archive-date = 2023-01-13
| archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77
}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce
| url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/
| title = Gaisa temperatūras rekordi
| language = lv
| publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]]
| accessdate = 2023-03-17
| archive-date = 2023-01-13
| archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/
}}</ref>
{{RigaMeteoData}}

=== Daba ===
Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" />

==== Flora ====
Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" />

Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" />

==== Fauna ====
Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

[[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]]

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga.
[[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]]
Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" />

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]]

Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās:
* [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km<sup>2</sup>)
* [[Kurzemes rajons]] (79 km<sup>2</sup>)
* [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km<sup>2</sup>)
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km<sup>2</sup>)
* [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km<sup>2</sup>)
* [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km<sup>2</sup>)

Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref>

=== Rīgas pilsētas administratīvās robežas ===
{{Pamatraksts|Rīgas robežas}}
Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km<sup>2</sup>, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km<sup>2</sup> ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

=== Teritorijas iedalījums ===
* Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km<sup>2</sup> (21,8%)
* Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km<sup>2</sup> (17,0%)
* Ielas un ceļi aizņem 24,64 km<sup>2</sup> (8,0%)
* Parki aizņem 57,54 km<sup>2</sup> (19,0%)
* Ūdens platības aizņem 48,50 km<sup>2</sup> (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref>

=== Rīgas apkaimes ===
[[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]]
1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref>

=== Rīgas apkaimju uzskaitījums ===
''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]''
[[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]]

{{columns  |width=200px
|col1=
* 1. [[Bolderāja]]
* 2. [[Daugavgrīva]]
* 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]]
* 4. [[Iļģuciems]]
* 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]]
* 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]
* 7. [[Ķīpsala]]
* 8. [[Rītabuļļi]]
* 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]]
* 10. [[Voleri]]
* 11. [[Zasulauks]]
* 12. [[Āgenskalns]]
* 13. [[Atgāzene]]
* 14. [[Beberbeķi]]
* 15. [[Bieriņi]]

|col2=
* 16. [[Bišumuiža]]
* 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]
* 18. [[Mūkupurvs]]
* 19. [[Pleskodāle]]
* 20. [[Salas (Rīga)|Salas]]
* 21. [[Šampēteris]]
* 22. [[Torņakalns]]
* 23. [[Ziepniekkalns]]
* 24. [[Zolitūde]]
* 25. [[Čiekurkalns]]
* 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]]
* 27. [[Kundziņsala]]
* 28. [[Mangaļsala]]
* 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
* 30. [[Mīlgrāvis]]

|col3=
* 31. [[Pētersala-Andrejsala]]
* 32. [[Sarkandaugava]]
* 33. [[Trīsciems]]
* 34. [[Vecāķi]]
* 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]]
* 36. [[Vecmīlgrāvis]]
* 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]]
* 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
* 40. [[Brasa]]
* 41. [[Brekši]]
* 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]]
* 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]
* 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
* 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]

|col4=
* 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]
* 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]]
* 48. [[Suži (Rīga)|Suži]]
* 49. [[Teika (Rīga)|Teika]]
* 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
* 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]
* 52. [[Dārziņi]]
* 53. [[Grīziņkalns]]
* 54. [[Ķengarags]]
* 55. [[Latgales apkaime]]
* 56. [[Pļavnieki]]
* 57. [[Rumbula]]
* 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]
}}

== Administrācija ==
''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]''

Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē.

2023. gada 3. jūlijā no amata atkāpās Rīgas mērs [[Mārtiņš Staķis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.07.2023-stakis-pazino-par-atkapsanos-no-rigas-mera-amata.a515143/|title=Staķis paziņo par atkāpšanos no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> un viņa pienākumus pašreiz pilda viens no vicemēriem [[Vilnis Ķirsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref>

== Demogrāfija ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = right
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1718|5891
|1767|19500
|1775|19186
|1780|19935
|1785|25022
|1794|27813
|1800|29500
|1806|33665
|1816|39122
|1824|41493
|1829|51871
|1836|56564
|1840|60600
|1852|65777
|1857|61878
|1863|77467
|1867|102600
|1881|169300
|1897|282200
|1913|517500
|1920|185100
|1925|337699
|1930|377900
|1935|385063
|1940|353800
|1945|228200
|1950|482300
|1955|566900
|1959|580400
|1965|665200
|1970|731800
|1975|795600
|1979|835500
|1987|900300
|1990|909135
|1995|824988
|2000|764329
|2005|731762
|2010|709145
|2011|658637
|2012|636933
|2013|630565
|2014|633041
|2015|631754
|2016|630266
|2017|633264
|2018|630582
|2019|625970
|2020|621012
|2021|614618
|2022|605802
|2023|609489
|2024|605273
}}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" />

18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440.000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR
ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" />

Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" />

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref>

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20reģistrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403114031/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} 01.01.2017.</ref>

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box|width=250px|float=left|title=Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva |access-date=28.07.2023 }}</ref>|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvieši]] (288 432)   |green|47}}
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (211 749)      |red|34}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (29 673)      |blue|5}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (21 257)   |black|3}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (10 138)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (4 651)      |orange|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (49 087)     |purple|8}}}}Rīgas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija ļoti mainīgs. 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja vācbaltieši (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un sasniedza 63% 1935. gadā. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]], nogalināja, vai arī piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgā masveidā ieceļoja cittautieši no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" />

No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem {{dat|2020|1|1||bez}} tas bija šāds:

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref>

{| class="wikitable"
|-
!
! 1867
! 1881
! 1897
! 1913
! 1917
! 1919
! 1920
! 1930
! 1935
! 1959
! 1970
! 1979
! 1989
! 2000
! 2011
! 2020
|-
! Latvieši <br />(īpatsvars)
| 24 199* <br />(23,6%)
| 49 974* <br />(29,5%)
| 127 046* <br />(45,0%)
| 218 097* <br />(42,2%)
| 114 379 <br />(54,3%)
| 109 660 <br />(51,5%)
| 99 580 <br />(54,9%)
| 227 842 <br />(60,3%)
| 242 731<br /> (63,0%)
| 258 528<br /> (44,5%)
| 299 072<br /> (40,9%)
| 317 546<br /> (38,3%)
| 331 934<br /> (36,5%)
| 313 368<br /> (41,0%)
| 298 412<br /> (42,4%)
| 308 597<br /> (44,5%)
|}
Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br />
Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati.

== Augstceltnes un augstākās būves ==
[[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]]

{{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}}

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

{|
|-
| valign="top" |
{| class="wikitable" style="font-size:95%;"
|-
| colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas'''
|-
!  style="width:20px; background:#efefef;"|
!  style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums
!  style="width:40px; background:#efefef;"| Augst.
!  style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi
!  style="width:40px; background:#efefef;"| Gads
|-
|style="text-align:center;"| 1.
|''[[Zunda Towers]]''
| style="text-align:center;" | 123
| style="text-align:center;" | 30
| style="text-align:center;" | 2015
|-
| style="text-align:center;"| 2.
| [[Saules akmens]]
| style="text-align:center;"| 123
| style="text-align:center;" | 27
| style="text-align:center;"| 2004
|-
| style="text-align:center;"| 3.
| ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]''
| style="text-align:center;"| 114
| style="text-align:center;"| 32
| style="text-align:center;"| 2007
|-
| style="text-align:center;"| 4.
| [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]
| style="text-align:center;"| 108
| style="text-align:center;"| 21
| style="text-align:center;"| 1955
|-
| style="text-align:center;"| 5.
| ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]''
| style="text-align:center;"| 99
| style="text-align:center;"| 27
| style="text-align:center;"| 2006
|-
| style="text-align:center;"| 6.
| [[Radisson Blu Hotel Latvija]]
| style="text-align:center;"| 95
| style="text-align:center;"| 27
| style="text-align:center;"| 1976
|-
| style="text-align:center;"| 7.
| [[Zemkopības ministrijas augstceltne]]
| style="text-align:center;"| 92
| style="text-align:center;"| 26
| style="text-align:center;"| 1976
|-
| style="text-align:center;"| 8.
| [[Latvijas Televīzijas augstceltne]]
| style="text-align:center;"| 89
| style="text-align:center;"| 22
| style="text-align:center;"| 1987
|-
| style="text-align:center;"| 9.
| ''[[Astra Lux]]''
| style="text-align:center;"| 81
| style="text-align:center;"| 24
| style="text-align:center;"| 2007
|-
| style="text-align:center;"| 10.
| ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss)
| style="text-align:center;"| 78
| style="text-align:center;"| 25
| style="text-align:center;"| 2005
|-
| style="text-align:center;"| 11.
| [[Preses nams]]
| style="text-align:center;"| 77
| style="text-align:center;"| 22
| style="text-align:center;"| 1977
|-
| style="text-align:center;"| 12.
| [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss)
| style="text-align:center;"| 76
| style="text-align:center;"| 24
| style="text-align:center;"| 2008
|-
| style="text-align:center;"| 13.
| [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]]
| style="text-align:center;"| 70
| style="text-align:center;"| 20
| style="text-align:center;"| 2008
|-
| style="text-align:center;"| 14.
| [[Centra nams]]
| style="text-align:center;"| 69
| style="text-align:center;"| 9
| style="text-align:center;"| 2005
|-
| style="text-align:center;"| 15.
| "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]"
| style="text-align:center;"| 68
| style="text-align:center;"| 13
| style="text-align:center;"| 2012
|}
| valign="top" |
{| class="wikitable" style="font-size:95%;"
|-
| colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas'''
|-
!  style="width:20px; background:#efefef;"|
!  style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums
!  style="width:40px; background:#efefef;"| Augst.
!  style="width:40px; background:#efefef;"| Gads
|-
| style="text-align:center;"| 1.
| [[Rīgas radio un televīzijas tornis]]
| style="text-align:center;"| 368
| style="text-align:center;"| 1987
|-
| style="text-align:center;"| 2.
| [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| style="text-align:center;"| 123
| style="text-align:center;"| 1746
|-
| style="text-align:center;"| 3.
| [[Āgenskalna televīzijas tornis]]
| style="text-align:center;"| 110
| style="text-align:center;"| 1955
|-
| style="text-align:center;"| 4.
| [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons
| style="text-align:center;"| 109
| style="text-align:center;"| 1981
|-
| style="text-align:center;"| 5.
| [[Rīgas Doms]]
| style="text-align:center;"| 90
| style="text-align:center;"| 1776
|-
| style="text-align:center;"| 6.
| [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]
| style="text-align:center;"| 86
| style="text-align:center;"| 1225
|-
| style="text-align:center;"| 7.
| [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]
| style="text-align:center;"| 69
| style="text-align:center;"| 1906
|-
| style="text-align:center;"| 8.
| [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]]
| style="text-align:center;"| 63
| style="text-align:center;"| 1869
|}
|}

== Transports ==
Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]].

=== Infrastruktūra ===
[[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]]
Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]].

2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" />

=== Gaisa satiksme ===
[[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]]
Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en-US}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref>

Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]].

=== Starppilsētu satiksme ===
Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref>

[[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem.

=== Ūdens satiksme ===
[[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]].

=== Sabiedriskais transports Rīgā ===
{{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}}
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]]Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref>

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]]

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

== Sports ==
[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]].

[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FS Metta/LU]], [[FK Auda]].

Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]].

Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]].

== Mediji ==

=== Radiostacijas ===
{{pamatraksts|Radio Rīgā}}
{|
|-
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence
!width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums
|-
| 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM
|-
| 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]]
|-
| 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold
|-
| 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]]
|-
| 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]]
|-
| 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava)
|-
| 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv
|-
| 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]]
|}
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence
!width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums
|-
| 94,5 MHz || align="left" | Retro FM
|-
| 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]]
|-
| 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA
|-
| 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti
|-
| 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits
|-
| 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]]
|-
| 98,3 MHz || align="left" | TOPradio
|-
| 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala
|}
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence
!width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums
|-
| 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance
|-
| 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK
|-
| 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service
|-
| 101,0 MHz || align="left" | XO FM
|-
| 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]]
|-
| 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+
|-
| 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM
|-
| 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro
|}
| valign="top" |
{| class="wikitable" border=1
!width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence
!width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums
|-
| 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika
|-
| 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]]
|-
| 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]]
|-
| 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]]
|-
| 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]]
|-
| 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]]
|-
| 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]]
|-
| 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums
|-
|}
|}

== Sadraudzības pilsētas ==
Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref>

{{Col-begin|width=75%}}
{{Col-3}}
* {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]]
* {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]]
* {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]]
* {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]]
* {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]]
* {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]]
* {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]]
* {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]]
{{Col-3}}
* {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]]
* {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]]
* {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]]
* {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]]
* {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]]
* {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]]
{{Col-3}}
* {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]]
* {{flaga|Taivāna}} [[Taipeja]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]]
* {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]]
* {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]]
* {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]]
* {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]]
* {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]]
{{Col-end}}

== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=150 | height=100 | lines=3
|align=center
|perrow=5
|Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada
|Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara
|Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s
|Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas
|File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves
|Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma
|Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas
|Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa
|Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi
|Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]]
|Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas
||Rīgas panorāma uz tās rietumiem
}}

=== Rīgas panorāma ===
{{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}}
{{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}}

<!-- ==Dokumenti==

=== Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli ===
1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.

1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» -->

== Ievērojamas personības ==
Rīgā dzimuši:
{{div col}}
* inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912),
* baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948),
* arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891),
* ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907),
* politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792),
* filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997),
* mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002),
* arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017),
* arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945),
* inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933),
* inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003),
* politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968),
* māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938),
* dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950),
* hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985),
* hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988),
* izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908),
* žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972),
* kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948),
* arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902),
* operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976),
* komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977),
* politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951),
* neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946),
* tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988),
* fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979)
* datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928),
* filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950),
* hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967),
* diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019),
* basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983),
* komponists [[Imants Kalniņš]] (1941),
* politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966),
* aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941),
* vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947),
* rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966),
* mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941),
* arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967),
* mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960),
* aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951),
* hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980),
* hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969),
* ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932),
* gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940),
* paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865),
* komponists [[Raimonds Pauls]] (1936),
* komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947),
* dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822),
* arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936),
* komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987)
* kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978),
* dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971),
* rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022),
* aktieris [[Juris Strenga]] (1937),
* katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971),
* politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921),
* vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910),
* arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917),
* šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992)
* bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939),
* bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937),
* vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978),
* komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976),
* hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004).
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas plānošanas reģions]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas dome]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Pieminekļi Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Commons category|Riga|Rīga}}
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls]
* [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi]
* [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu]
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī]
* [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre]

{{Rīgas pilsētas daļas}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Rīga| ]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]