Sīrijas Arābu Karaliste
Sīrijas Arābu Karaliste bija pirmā no jauno laiku neatkarīgajām arābu valstīm, kas 1920. gadā pastāvēja tikai četrus mēnešus no 8. marta līdz 24. jūlijam. Tās karalis bija arābu sacelšanās vadoņa šarifa Huseina bin Ali dēls Faisals bin Huseins, kas paļāvās uz britu solījumiem, bet bija spiests padoties franču karaspēkam, jo abas reģiona lielvaras neatbalstīja ideju par neatkarīgas arābu valsts pastāvēšanu. Karalistes teritorija tikai daļēji sakrita ar modernās Sīrijas teritoriju.
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai pārliecinātu arābus sacelties pret Osmaņu impēriju, Britu impērijas pārstāvji rakstiski apsolīja atbalstīt neatkarīgas Arābu Karalistes izveidošanu. Vienlaikus, briti noslēdza Saiksa-Piko vienošanos, kas paredzēja, ka šo teritoriju savā starpā sadalīs briti un franči neatvēlot vietu neatkarīgai arābu valstij.
1918. gada 30. septembrī Edmunda Allenbija vadītie Ēģiptes ekspedīcijas spēki ieņēma Damasku, kurā 3. oktobrī ieradās Faisals. Viņa prieki par militārajiem panākumiem nebija ilgi, jo viņš tika informēts par Saiksa-Piko vienošanos. Faisals cerēja, ka pēc kara darbības beigām izdosies panākt, ka franči atsakās no savām pretenzijām uz Sīriju, un ar ģenerāļa Allenbija atļauju 5. oktobrī pasludināja, ka tiek izveidota neatkarīga arābu valdība.
1919. gada Parīzes miera konferencē Faisals centās panākt arābu neatkarības atzīšanu. Taču briti un franči vienojās atzīt savstarpējās intereses – franči ieguva kontroli pār Libānu un Sīriju, kamēr briti ieguva kontroli pār Palestīnu un ar naftu bagāto Mosulas reģionu, kas vēlāk tikai iekļauts britu izveidotajā Irākas Karalistē.
Ņemot vērā britu un franču mahinācijas, Sīrijas arābu nacionālisti sasauca nacionālo kongresu, kuram būtu jāpasludina neatkarīga karaliste Faisala vadībā. Kongresa pirmā sapulce notika 1919. gada 3. jūnijā.
1920. gada janvārī Faisals vienojās ar Franciju, ka Francija atzīs Sīrijas valsti tikmēr, kamēr tā atradīsies pilnīgā franču politiskā un ekonomiskā pakļautībā. Neapmierināto nacionālistu spiediena rezultātā Faisalam nācās no šīs vienošanās atteikties. 1920. gada martā atkal sanāca Sīrijas kongress, kas pasludināja Sīrijas Arābu Karalistes izveidošanu. Sākās uzbrukumi franču karaspēkam. Lai galīgi vienotos par Tuvo Austrumu politisko sadalīšanu, 1920. gada 19.-26. aprīlī notika Sanremo konference.
Sakāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1920. gada 14. jūlijā franču ģenerālis Anrī Guro karalim Faisalam I izteica ultimātu – vai nu pakļauties frančiem vai karot. Majsalunas kaujā franči sakāva arābu spēkus un 24. jūlijā ieņēma Damasku.
Turpmākās desmitgades mūsdienu Sīrijas teritorija bija sadalīta vairākās valstiņās, kas pastāvēja Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas ietvaros. 1920. gada augustā Faisals I pārcēlās uz dzīvi Anglijā un 1921. gada augustā pieņēma britu piedāvājumu kļūt par britu Irākas mandātteritorijas karali.