Sļivenko pret Latviju

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sļivenko pret Latviju (48321/99) bija pirmā lieta pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuru izskatīja ECT Lielā palāta, izspriesta 2003. gadā.

Lietas faktiskie apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

T. Sivenko piedzima 1959. g. Igaunijā padomju karavīra ģimenē, un kopš mēneša vecuma dzīvojusi Latvijā. 1980. g. viņa apprecēja padomju karavīru N. Sļivenko, un 1981. g. viņiem piedzima meita K. Sļivenko. 1986. g. T. Sļivenko tēvs pensionējās. 1994. g. N. Sļivenko pensionējās, un viņam netika izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā. Pēc neveiksmīga mēģinājuma pārsūdzēt atteikumu, 1996. g. N. Sļivenko pameta Latviju. 1996. g. T. un K. Sļivenko tika izsniegts rīkojums izbraukt no Latvijas kā bijušo PSRS un Krievijas militārpersonas radinieku ģimenes loceklēm. Pēc neveiksmīga pārsūdzības mēģinājuma un īslaicīgas aizturēšanas T. un K. Sļivenko 1999. g. aizbrauca no Latvijas un pieņēma Krievijas pilsonību, kā iepriekš jau izdarīja N. Sļivenko. T. Sļivenko vecāki palika dzīvot Latvijā.

Tiesvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzība tika iesniegta 1999. g., pieņemta izskatīšanai 2002. gadā (daļā par virkni T. un K. Sļivenko prasījumu; N. Sļivenko prasījumi netika pieņemti izskatīšanai). Kā trešā puse procesā piedalījās Krievija — pēc Sļivenko pārstāvja vārdiem, pirmo reizi iestājoties prāvā pret citu valsti savu pilsoņu pusē.[1]

Tiesas spriedums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar 11 balsīm pret 6 (tiesneši Vildhabers, Braca, Latvijas ieceltais tiesnesis Maruste, Kabrals Bareto, Ress, Greve) tiesa secināja, ka tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants daļā par privātās dzīves aizsardzību. Bez tam, tiesa ar 16 balsīm pret 1 (Krievijas tiesnesis Kovlers) nosprieda, ka netika pārkāpta ECK 5. panta 1. daļa (prasības aizturēšanas likumībai).

T. un K. Sļivenko tika piespriesta kompensācija 10 000 eiro apmērā katrai.

Vēlāk T. un K. Sļivenko atgriezās Latvijā, un pēc tiesas prāvas, kas beidzās ar izlīgumu, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]