S/2004 N 1
![]() Habla teleskopa attēlu kompozīcija (S/2004 N 1 atzīmēts ar aplīti) | |
Atklāšana | |
---|---|
Atklājējs/i | astronomu grupa M.Šovaltera vadībā |
Atklāšanas datums | 2013. gada 1. jūlijs |
Orbitālie parametri | |
Lielā pusass (rādiuss) | ~ 105 283 km |
Ekscentricitāte | 0.000 |
Apriņķojuma periods | 0.9362 d [1] |
Slīpums | 0.0° (pret Neptūna ekvatora plakni) |
Riņķo ap | Neptūns |
Fiziskie parametri | |
Dimensijas | 16 – 20 km |
Albedo | 0.07 – 0.1[2] |
Redzamais spožums | 26.5[3] |
S/2004 N 1 ir neliels Neptūna pavadonis. Tas ir sestais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna un pēdējais no līdz šim atklātajiem Neptūna pavadoņiem.
Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavadonis tika atklāts 2013. gada 1. jūlijā, kad M.Šovalters analizēja Habla kosmiskā teleskopa 2009. gada attēlus ar Neptūna gredzeniem. Pētot attēlus, viņš ieraudzīja sīku punktiņu ārpus gredzeniem. Pārbaudot agrāk uzņemtos attēlus, punkts joprojām bija redzams. Tam varēja izsekot līdz pat 2004. gadam. Pavadonim ir piešķirts pagaidu apzīmējums S/2004 N 1[4]. Astronomu komanda plāno ieteikt Starptautiskajai Astronomijas savienībai pavadoņa nosaukumu, kas būs saistīts ar grieķu mitoloģijas tēliem Neptūnu vai Poseidonu.
Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
S/2004 N 1 ir mazākais no Neptūna zināmajiem pavadoņiem. Tā diametrs nepārsniedz 20 km. Tiek uzskatīts, ka tā virsma ir līdzīga kā pārējiem Neptūna iekšējiem pavadoņiem un ir „netīra asfalta’’ krāsā. S/2004 N 1 orbīta atrodas starp Lārisu un Proteju. Starp Lārisu un S/2004 N 1 pastāv 3:5 orbitālā rezonanse (atšķirība ~1%), bet starp S/2004 N 1 un Proteju tā ir 5:6 (atšķirība 0.1%).
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |