Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no SPKC)
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Republikas Slimību profilakses un kontroles centrs
Latvijas Republikas Slimību profilakses un kontroles centrs
Latvijas valsts iestādes pārskats
Izveidota 2012. gada 1. aprīlis[1]
Iepriekšējā aģentūra Infektoloģijas centrs
Atrašanās vieta Duntes iela 22, k-5, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Ministrs Ilze Viņķele, Veselības ministre
Latvijas valsts iestādes administrators(-i) Iveta Gavare,
Slimību profilakses un kontroles centra direktore
Mājaslapa spkc.gov.lv/lv/

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes,[2]infekcijas slimību profilakses un epidemioloģās uzraudzības iestāde Latvijas Republikā. Iestāde dibināta 2012. gada 1.aprīlī, apvienojot Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes. Līdz ar šo lēmumu, "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC) juridiski beidz pastāvēt un SPKC infekcijas slimību izolēšanu un ārstēšanu specializētajās nodaļās veic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrs.[3]

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam SPKC ir šādi uzdevumi:[4]

  1. veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, reģistrāciju, izmeklēšanu, statistikas datu apkopošanu par infekcijas slimībām, organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus. Piedalīties ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā;
  2. plānot, koordinēt un kontrolēt imunizācijas programmas izpildi, plānot iedzīvotāju vakcināciju, apkopot vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un gatavot vakcīnu pasūtījumus zāļu lieltirgotavām, nodrošināt vakcinācijas monitoringu un statistisko datu sagatavošanu, veikt vakcinācijas komplikāciju gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu;
  3. veidot un attīstīt nacionālo informācijas un monitoringa sistēmu par HIV, HBV, HCV un citām infekcijām un koordinēt minētās sistēmas darbību;
  4. organizēt imūnbioloģisko preparātu uzglabāšanu, uzskaiti un sadali ārstniecības iestādēm;
  5. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām un starptautiskajām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu, apmācību un kopīgu projektu īstenošanu;
  6. nodrošināt sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju, Eiropas Komisiju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un citu valstu sabiedrības veselības institūcijām infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un citos epidemioloģiskās drošības jautājumos, nodrošināt Eiropas Savienības infekcijas slimību agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbības uzturēšanu un koordinēšanu valstī;
  7. izstrādāt metodiskos ieteikumus un sniegt metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā;
  8. nodrošināt valsts specializētā centra funkciju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra uzturētajā Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;
  9. informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts specializēto centru un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru par jaunu psihoaktīvu vielu un jaunas psihoaktīvas vielas saturošu preparātu ražošanu, nelikumīgu tirdzniecību un lietošanu;

Reģistru uzturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SPKC uzdevums ir nodrošināt šādu valsts reģistru darbību:[4]

  1. HIV/AIDS gadījumu valsts reģistrs;
  2. Tuberkulozes slimnieku valsts reģistrs;
  3. Valsts infekcijas slimību un monitoringa sistēma (VISUMS);
  4. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs;
  5. Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs;
  6. Jaundzimušo reģistrs;
  7. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze;
  8. Sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēma (SVMZS);
  9. Stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāze;
  10. Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]