SQL

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

SQL (IPA: [ˈɛsˈkjuˈɛl]; no angļu: Structured Query Language — 'strukturēto vaicājumu valoda') ir vaicājumu valoda, kas paredzēta datu manipulēšanai relāciju datubāžu pārvaldības sistēmās. Tas ir ANSI/ISO standarts.

SQL atšķiras no standarta procedurālajām programmēšanas valodām ar to, ka tā darbojas ar ierakstu kopām, nevis apstrādā ierakstu pa ierakstam. Daudzi datu bāzu pārvaldības sistēmu izstrādātāji ir ieviesuši savās DBPS arī procedurālos papildinājumus un speciālas valodas, piemēram, OraclePL/SQL, Microsoft un SybaseT-SQL, PostgreSQLPL/pgSQL.

Standarti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SQL standartu revīzijas

Gads Nosaukums Cits nosaukums Komentāri
1986 SQL-86 SQL-87 Pirmoreiz publicējis ANSI 1986. gadā. ISO ratificējusi 1987. gadā.
1989 SQL-89 FIPS 127-1 Nelielas izmaiņas
1992 SQL-92 SQL2 Lielākas izmaiņas (ISO 9075).
1999 SQL:1999 SQL3 Pievienotas regulārās izteiksmes, rekursīvie vaicājumi, trigeri, neskalārie tipi un dažas objektorinetētās īpašības.
2003 SQL:2003   Ar XML saistīti jauninājumi, loga funkcijas, standartizētas secības un kolonas ar aotoģenerētām vērtībām.
2006 SQL:2006   Palielināta funkcionalitāte, parādījās iespēja izmantot XQuery SQL pieprasījumos.
2008 SQL:2008   Uzlabotas logu funkcijas.

SQL standarti nav brīvi pieejami. SQL:2003 var iegadāties ISO vai ANSI. Vairums datu bāzu pārvaldības sistēmu izstrādātāji ir ieviesuši savus papildinājumus un modifikācijas, kas neatbilst standartam.

Valodas elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SQL valoda ir iedalīta vairākos valodu elementos:

  • Nosacījumi, kas ir sastāvdaļa no paziņojumiem un vaicājumiem. (Atsevišķos gadījumos nav obligāti.)
  • Izteiksmēs, kas var radīt skalāras vērtības vai arī tabulas, kas sastāv no datu kolonām un rindām.
  • Predikātos, kas ir nosacījumi(komplementārā loģika un Būla patiesību vērtības), kuri ietekmē ne tikai pārskatu un vaicājumu rezultātus, bet arī programmas plūsmu.
  • Vaicājumos, kuri atgriež datus atkarībā no sniegtā kritērija.
  • Priekšraksti, kurām var būt noturīga ietekme uz shēmām un datiem, vai arī kuras var kontrolēt darījumus, programmas plūsmu, savienojumus, sesijas un diagnostiku.
    • SQL komandas parasti satur semikolu (";"), kā komandas terminatoru. Kaut arī tas nav vajadzīgs visām platformām.
  • Nenozīmīgas atstarpes SQL komandās un vaicājumos tiek ignorētas, lai atvieglotu SQL koda pārskatāmību.

Vaicājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežākā operācija SQL ir vaicājums, ko veic ar deklaratīvo paziņojumu SELECT. SELECT atgriež datus no vienas vai vairākām tabulām vai vienādībām. Standarta SELECT pieprasījumiem nav ilgstošu seku uz datubāzi, bet tās var būt izmantojot nestandarta SELECT paveidus, piemēram, SELECT INTO.

Vaicājumi atļauj lietotājam aprakstīt vēlamos datus, atstājot datu bāzu vadības sistēmu (database management system (DBMS)) atbildīgu par plānošanu, optimizēšanu, un fizisko darbību veikšanu, kas ir nepieciešams, lai saņemtu rezultātu.

Vaicājums ietver sarakstu ar kolonnām, kas būs ietvertas rezultātā tūlīt pēc SELECT atslēgvārda. "Zvaigznīte" ("*"), var tikt lietota lai norādītu, ka vaicājumam jāatgriež visas kolonnas vaicātajās tabulās. SELECT ir vissarežģītākais priekšraksts SQL valodā, ar izvēles atslēgvārdiem un nosacījumiem, kas ietver:

  • Nosacījums FROM — norāda tabulu/tabulas no kuras dati jāiegūst. Nosacījums FROM var iekļaut izvēles apakšnosacījumu JOIN, lai precizētu noteikumus tabulu savienošanai.
  • Nosacījums WHERE — ietver salīdzinājuma predikātu, kas ierobežo atgrieztās rindas no vaicājuma. Nosacījums WHERE likvidē visas rindas no rezultātu kopas, kuras salīdzinājuma predikāts nenovērtē, kā "Patiesas" ("True").
  • Nosacījums GROUP BY — tiek bieži lietots kopā ar SQL apkopšanas funkcijām, vai arī lai atbrīvotos no dublētām rindām rezultātu kopā. Nosacījums WHERE tiek piemērots pirms nosacījuma GROUP BY.
  • Nosacījums HAVING — ietver predikātu, kas tiek lietots lai filtrētu rindas, kas izriet no nosacījuma GROUP BY. Tāpēc, ka tas darbojas uz nosacījuma GROUP BY rezultātiem, apkopšanas funkcijas var tikt lietotas izmantojot nosacījuma HAVING predikātu.
  • Nosacījums ORDER BY — identificē kuras kolonnas tiek lietotas lai sakārtotu iegūtos datus, un kurā virzienā tie būtu jākārto (augošā vai dilstošā secībā). Bez ORDER BY nosacījuma, rindu secība kuru atgriež SQL vaicājums ir nenoteikts.

SQL vaicājumus var iedalīt 4 daļās:

  • Datu manipulēšanas vaicājumi (SELECT, INSERT, UPDATE, DELETE, MERGE)
  • Datu definēšanas vaicājumi (CREATE, DROP, TRUNCATE, ALTER)
  • Datu kontroles vaicājumi (GRANT, REVOKE)
  • Transakciju kontroles vaicājumi (BEGIN WORK vai START TRANSACTION, COMMIT, ROLLBACK).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]