Salamina (Kipra)

Salamina
Salamina
	Σαλαμίς
	Salaminas gimnazija drupas
	Salamina Salamina
Atrašanās vieta	Kipra, Famagustas eparhija; (de facto Ziemeļkipra)
Koordinātas	35°11′00″N 33°54′00″E / 35.183333°N 33.9°EKoordinātas: 35°11′00″N 33°54′00″E / 35.183333°N 33.9°E
Vēsture
Dibināšana	11. gadsimts p.m.ē.
Pamešana	7. gs
Periodi	Senie laiki
Piezīmes
Stāvoklis	arheoloģisks piemineklis

Salamina (sengrieķu: Σαλαμίς) bija sengrieķu pilsētvalsts Kipras austrumu krastā Pedieosas upes grīvā 6 kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu Famagustas pilsētas.

Homērs raksta, ka Salaminu pēc Trojas kara esot dibinājis Teikrs no Salaminas salas. Pilsēta attīstījās savas lieliskās ostas dēļ. Tā kļuva par galveno ostu Kipras tirdzniecībai ar Feniķiju, Ēģipti un Kilikiju. 525. gadā p.m.ē. Salaminu iekaroja persieši. 306. gadā p.m.ē. pie Salaminas notika jūras kauja starp Demetriju I un Ptolemaju I Soteru. Demetrijs I uzvarēja un ieņēma Kipru. 115. - 117. gadā Salamina tika nopostīta Otrajā Jūdejas karā, bet vēlāk - vairākās zemestrīcēs. 4. gadsimtā imperators Konstantijs II pilsētu pilnībā pārbūvēja, nosaucot to savā vārdā par Konstantiju. Konstantija bija arhibīskapijas centrs. Ap 648. gadu pilsētu nopostīja arābi Muavijas I vadībā, tā tika pamesta, iedzīvotājiem pārceļoties uz Famagustu.