Salpauselke

Vikipēdijas lapa

Salpauselke (somu: Salpausselkä) ir morēnu pauguru sistēma Somijas dienvidos. Tā izveidojās jaunākā driasa perioda laikā pirms 12 250 — 10 400 gadiem uz robežas starp Baltijas ledus ezeru un ledāju. Pakalni stiepjas aptuveni 500 km garumā, un to vidējais relatīvais augstums ir 20 m, dažviet sasniedzot 80 m.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salpauselkes sistēmā tiek iedalītas vairākas pauguru grēdas. Pirmā grēda stiepjas no Hanko pussalas uz austrumiem. Tā aizšķērso plašu upju un ezeru sistēmu, sauktu par Ezeru Somiju (Järvi-Suom), atstājot upēm tikai dažas spraugas pakalnu grēdā. Vuoksi upe plūst no Saimā ezera uz Lādogas ezeru Krievijā. Kimijoki iztek no Peijennes ezera un ietek Somu līcī. Mākslīga izteka no Ezeru Somijas ir Saimā kanāls no Saimā ezera pie Lapēnrantas uz Somu līci pie Viborgas.

Pauguru sistēmā tiek izdalīta arī otrā un trešā Salpauselke, kas ir līdzīgas pirmajai, bet ir mazākas. Tās atrodas uz ziemeļiem no Pirmās Salpauselkes un ģeoloģiski veidojušās vēlāk.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salpauselkes nosaukums veidojies zinātnieku vidē. Pirmoreiz šis termins pieminēts 1857. gadā Zahariasa Topeliusa (Zacharias Topelius) ģeoloģijas lekciju pierakstos, sākotnēji ar to apzīmējot ūdensšķirtni, kas atdala Somijas centrālās daļas baseinu no dienvidu piekrastes baseina. Šādā nozīmē termins pirmoreiz parādījās uz kartēm 1858. gadā un tika izmantots arī turpmāk.

Pirmoreiz kā ģeoloģiska veidojuma nosaukumu to izmantoja Fridrihs Vīks 1874. gadā. 19. un 20. gadsimta mijā Salpauselkes kā ūdensšķirtnes apzīmējums izzuda, ar to apzīmējot vienīgi ģeoloģisko objektu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]