Somu līcis

Somu līcis
Skats uz līci Tallinas tuvumā
Somu līcis Somu līcis Somu līcis
Atrodas	Somija Igaunija Krievija
Ietilpst	Baltijas jūra
Koordinātas	59°50′N 26°00′E
Platība	29 500 km2
Lielākais garums	428 km
Lielākais platums	120 km
Vidējais dziļums	38 m
Lielākais dziļums	115 m
Salas	Hoglande
Apdz. vietas krastos	Sanktpēterburga, Helsinki, Tallina
Somu līcis Vikikrātuvē

Somu līcis (somu: Suomenlahti, igauņu: Soome laht, krievu: Финский залив) ir līcis Baltijas jūrā. Tā krastos atrodas Somija (ziemeļos), Igaunija (dienvidos) un Krievija (austrumos).

Raksturojums

Somu līča karte

Somu līča platība ir 29 500 km². Tā garums ir 428 km, platums 120 km. Par līča rietumu robežu uzskata līniju starp Hanko ragu Somijā un Pēzaspea ragu (Põõsaspea) Igaunijā. Pie ieejas līcis ir 75 km plats. Uz austrumiem līcis sašaurinās, kļūdams 10—28 km plats Kronštates līcī. Lielākais līcis ziemeļu krastā ir Viborgas līcis, dienvidkrastā Narvas līcis. Līča platība ir 29 500 km².

Krievijas Federācijai piederošā Somu līča austrumu daļā lielākā sala ir Kotlina (Ко́тлин, līdz 1703. gadam zviedru: Reitskär) ar Kronštates pilsētu (42 800 iedzīvotāju), kā arī pēc Ziemas kara anektētās Bērzu salas (Берёзовые острова; somu: Koivistonsaaret; zviedru: Björköarna), Hoglande (Гогланд, Suursaari, Högland), Moščnija (Мощный, Lavansaari, Lövskär), Lielā Titersa (Большой Тютерс, Tytärsaari, Tyterskär) un Seskara (Сескар, Seiskari, Seitskär), Igaunijai pieder Naisāres (Naissaar) sala, Osmusāre (Osmussaar, zviedru: Odensholm), Pakri salas (Pakri saared, zviedru: Rågöarna), Vaindlo (Vaindloo, zviedru: Stenskär), Somijai pieder Somenlinnas salas (Suomenlinna, Sveaborg), Lājasalo (Laajasalo, Degerö) un Lautasāre (Lauttasaari, Drumsö) pie Helsinkiem, Emesalo (Emäsalo, Emsalö), Vesa (Vessölandet, Vessö) pie Porvo, Sarvisalo (Sarvsalö) pie Lovīsas un citas.

Līča vidējais dziļums nav liels — tikai 38 m. Dziļākās vietas līcī ir pie tā ieejas, kur dziļums svārstās no 80 līdz 100 metriem. Pie dienvidu krasta ir vietas, kur dziļums pārsniedz 100 m, kamēr pie ziemeļu krastiem tas nekur nepārsniedz 60 metrus. Dziļākā vieta (121 m) ir pie Igaunijas krastiem, uz ziemeļaustrumiem no Tallinas. Apmēram 5 % no Baltijas jūras ūdens atrodas Somu līcī. Tā kā līcī ieplūst Ņeva, ūdens šeit ir mazāk sāļš nekā vidēji Baltijas jūrā.

Vidējais ūdens sāļums ir no 0,2 līdz 5,8 promilēm. Mazāk sāļš ūdens ir līča austrumdaļā, vietā, kur tajā ietek Ņevas upe.

Līča garo un šauro formu nosaka seno ģeoloģisko struktūru reljefs – tas būtībā ir tektoniska ieplaka starp Somijas klinšaino pamatiezi un Igaunijas zemieni. Laika gaitā ledāja un jūras procesu darbība padziļināja un paplašināja šo ieplaku, radot mūsdienu Somu līča formu.

Lielākās pilsētas

• Espoo
• Hamina
• Hanko
• Helsinki
• Kirkonummi
• Kotka
• Kronštate
• Kunda
• Loksa
• Lomonosova
• Lovīsa
• Mārdu
• Narva-Jēsū
• Paldiski
• Pēterburga
• Pēterhofa
• Porvo
• Primorska
• Sestrorecka
• Sillamē
• Sosnovijbora
• Tallina
• Viborga
• Zeļenogorska

Vēsture

Somu līcis ģeoloģiski noformējās pēc pēdējā ledus laikmeta. Pirms apmēram 12–13 tūkstošiem gadu teritoriju klāja Skandināvijas ledus vairogs, kas pakāpeniski atkāpās. Kad ledājs kusa, zem tā spiediena iespiestā zemes garoza sāka celties (postglaciālā izostatiskā pacelšanās). Rezultātā izveidojās plašas ieplakas, kas piepildījās ar kušanas ūdeņiem.

Sākumā Somu līča vietā atradās lieli ledāja kušanas ezeri, kas vēlāk bija daļa no t.s. Baltijas ledus ezera. Kad zemes garoza turpināja pacelties un ūdens līmenis mainījās, šis ezers vairākkārt pārvērtās, veidojot dažādus attīstības posmus (Joldijas jūru, Ancilus ezeru, Litorīnas jūru). Aptuveni pirms 8–7 tūkstošiem gadu izveidojās tiešais savienojums ar okeānu caur Dānijas šaurumiem, un sākās mūsdienu Baltijas jūras un arī Somu līča veidošanās process.

Jau kopš seniem laikiem šis reģions bijis nozīmīgs tirdzniecības un kuģniecības ceļš, jo savienoja Krievijas iekšieni ar Rietumeiropu. Viduslaikos par ietekmi šajā apvidū cīnījās Zviedrija, Dāņu Igaunija, Livonijas ordenis un Krievija. Ziemeļu kara un turpmāko konfliktu laikā līcis bija stratēģiski svarīgs, jo kontrole pār to nozīmēja arī ietekmi Baltijas reģionā. Liela loma Somu līča vēsturē bija Zviedru Ingrijas pilsētai Nīenai, kuru 1703. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā iekaroja Krievijas cars Pēteris I un pārdēvēja par Sanktpēterburgu.

20. gadsimtā, īpaši Otrā pasaules kara laikā, Somu līcis bija nozīmīgs militārs teātris, kur notika kuģu un zemūdeņu operācijas. Aukstā kara laikā tas kļuva par robežzonu starp Padomju Savienību un Rietumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somu līcis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)