Sandensas kinofestivāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ēģiptes teātris Pārksitijā, Jūtā ir viena no festivāla vecākajām un atpazīstamākajām vietām

Sandensas kinofestivāls (angļu: Sundance Film Festival), agrāk Jūtas/ASV kinofestivāls (angļu: Utah/US Film Festival), pēc tam ASV filmu un video festivāls (angļu: US Film and Video Festival), ir ikgadējs kinofestivāls, ko organizē Sandensas institūts.[1] Tas ir lielākais neatkarīgā kino festivāls ASV, 2016. gadā to apmeklēja vairāk nekā 46 660 cilvēku.[2] Festivāls notiek katru janvāri Pārksitijā, Soltleiksitijā, Jūtā un Sandensas kūrortā (slēpošanas kūrorts netālu no Provo, Jūtā), un tajā tiek demonstrētas jaunākās ASV un starptautiskās neatkarīgās filmas.[3] Festivāla norises laikā tiek salīdzinātas un izraudzītas labākās filmas vairākās kategorijās starp dokumentālajām filmām, spēlfilmām un īsfilmām, tāpat ir arī ārpus konkursa sadaļas grupas, kas sevī ietver NEXT, New Frontier, Spotlight, Midnight, Sundance Kids, From the Collection, spēlfilmu un dokumentālo filmas pirmizrādes.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūtas/ASV kinofestivāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sandensas festivāls Soltleiksitijā pirmo reizi tika sarīkots 1978. gada augustā kā Jūtas/ASV kinofestivāls ar nolūku piesaistīt Jūtai vairāk filmu veidotājus.[5] To dibināja Sterlings van Vāgenens,[6] Roberta Redforda uzņēmuma Wildwood vadītājs un Džons Ērls no Jūtas kino komisijas. 1978. gada festivālā tika demonstrētas tādas filmas kā Deliverance, "Ilgu tramvajs", "Pusnakts kovbojs", "Ļaunās ielas" (Mean Streets) un Sweet Smell of Success.[7] Festivāla mērķis bija demonstrēt ASV veidotās filmas, izcelt neatkarīgā kino potenciālu un piesaistīt filmu veidotāju interesi Jūtai. Pasākumā uzsvars tika likts uz ASV neatkarīgā kino konkursu, retrospektīvu filmu sēriju prezentāciju un filmu veidotāju paneļdiskusijām. Festivāls uzsvēra reģionālo filmu veidotāju darbu, kas strādāja ārpus Holivudas sistēmas.

1979. gadā Sterlings van Vāgenens aizgāja vadīt Sandensas institūta pirmā gada izmēģinājuma programmu, un izpilddirektora amatā uz īsu brīdi stājās Džeimss Ure, kam sekoja Sirina Hemptone Katanja. Tajā gadā festivālā tika demonstrētas vairāk nekā 60 filmas un paneļdiskusijās bija redzami daudzi pazīstami Holivudas filmu veidotāji. Tajā gadā pasniedza pirmo Frenka Kapras balvu, ko saņēma Džimijs Stjuarts.

ASV filmu un video festivāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā festivāls pārcēlās uz Pārksitiju, Jūtā un mainīja norises datumus no septembra uz janvāri. Pāreju no vasaras beigām uz ziemu veica izpilddirektore Sjūzena Barela sadarbojoties ar Holivudas režisoru Sidniju Polaku, kas ierosināja, ka kinofestivāla rīkošana slēpošanas kūrortā ziemas laikā piesaistīs lielāku Holivudas uzmanību. To pārdēvēja par ASV filmu un video festivālu.

Sandensa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1984. gadā ASV kinofestivāla vadību pārņēma Sandensas institūts, ko vadīja Sterlings van Vāgenens un tika uzsākta pakāpeniska zīmola un mārketinga pāreja no ASV filmu un video festivāla uz Sandensas kinofestivālu. 1991. gadā festivāls tika oficiāli pārdēvēts par Sandensas kinofestivālu, atsaucoties uz Redforda atveidoto Sandensu Kidu filmā "Bačs Kesidijs un Sandenss Kids" (Butch Cassidy and the Sundance Kid).[8]

Sandensas kinofestivāls deviņdesmitajos gados piedzīvoja izaugsmi Džefrija Gilmora un Džona Kūpera vadībā, kas šo pasākumu pārvērta par galveno kinofestivālu ASV, pielīdzinot to Kannu, Venēcijas, Berlīnes un Toronto Starptautiskajiem kinofestivāliem.

Citi Sandensas festivāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sandensa Londonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienotajā Karalistē esošais izdevējs C21 Media 2010. gada oktobrī paziņoja, ka Roberts Redfords plāno Londonā rīkot Sandensas kinofestivālu[9] un nākamā gada martā Redfords oficiāli paziņoja, ka Sandensa notiks Londonas The O2 izklaides rajonā no 2012. gada 26. līdz 29. aprīlim; pirmo reizi festivālam notiekot ārpus ASV.[10]

Lielākā daļa filmu seansu, ieskaitot festivāla pirmizrādes, notiek izklaides rajona The O2 kinoteātrī Cineworld.[11] 2013. gada Sandensas Londonas festivāls notika no 25. līdz 28. aprīlim, un to sponsorēja automašīnu ražotājs Jaguar.[12]

2014. gada Sandensas Londonas festivāls norisinājās no 25. līdz 27. aprīlim O2 arēnā,[13] bet 2015. gada festivāls tika atcelts.[14]

Sandensa Londonā atgriezās 2016. gadā no 2. līdz 5. jūnijam[15] un tad 2017. gadā no 1. līdz 4. jūnijam,[16] abas reizes Picturehouse Central. 2018. un 2019. gada pasākumi norisinājās tajā pašā vietā.[17]

2019. gada pasākumā demonstrētās filmas bija pretrunīgi vērtētais tumšais stāsts The Nightingale, ASV komēdija Corporate Animals, Lulu Vonas filma The Farewell (kas ieguva skatītāju balvu)[18] un Sofijas Haidas filma, kuras pamatā ir Emmas Džeinas Ansvortas romāns par sieviešu draudzību, Animals.[19]

Sandensa Honkongā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā tika atklāts Sandensas kinofestivāls Honkongā, kas atkārtoti norisinājās 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā. Tas norisinās Kovlunas līča The Metroplex.[20]

Sandensa Ņujorkā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2006. līdz 2008. gadam Sandensas institūts sadarbojās ar Bruklinas Mūzikas akadēmiju, veidojot īpašu filmu seansu, izrāžu, paneļdiskusiju un pasākumu sēriju, aizvedot institūta darbību un festivāla programmu uz Ņujorku.[21]

Nozīmība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi ievērojami neatkarīgā kino veidotāji ieguva savus pirmos panākumus tieši Sandensā, tostarp Kevins Smits, Roberts Rodrigess, Kventins Tarantīno, Tods Fīlds, Deivids Rasels, Stīvs Džeimss, Pols Tomass Andersons, Stīvens Soderbergs, Darens Aronofskis, Džeimss Vans, Edvards Bērnss un Džims Džārmušs. Pateicoties festivālam plašāka uzmanība tika pievērsta tādām filmām kā "Zāģis" (Saw), "Parku štats", "Superpolicisti" (Super Troopers), The Blair Witch Project, Spanking the Monkey, "Trakie suņi", Primer, In the Bedroom, Better Luck Tomorrow, "Mis Saulstariņš", "Donijs Darko", "El Mariači" (El Mariachi), Moon, "Klerki", "Smēķēt atļauts" (Thank You for Smoking), "Sekss, meli un video", The Brothers McMullen, "500 vasaras dienas", Napoleon Dynamite, "Atsitiens", "Puikas gadi" un "Prom!".

Three Seasons bija pirmā filma festivāla vēsturē, kas 1999. gadā saņēma gan Lielo žūrijas balvu, gan Skatītāju balvu. Vēlāk abas balvas ieguva filmas: God Grew Tired of Us (2006. gadā dokumentālo filmu kategorijā), Quinceañera (2006. gadā drāmas kategorijā), "Dārgumiņš" 2009. gadā, "Frūtveila" (vēlāk ar nosaukumu "Frūtveilas stacija") 2013. gadā, "Atsitiens" 2014. gadā, "Es, Ērls un mirstošā meitene" 2015. gadā, Birth of a Nation 2016. gadā, Minari 2020. gadā un CODA 2021. gadā.

2016. gada Sandensas kinofestivāla trīs filmas saņēma astoņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas.[22] "Mančestra pie jūras" ir Sandensas atbalstītā filma, kas saņēmusi sešas Kinoakadēmijas balvas nominācijas, tostarp arī kā labākā filma.[23] Nākamajā gadā aptuveni 40 filmas iegādājās izplatītāji, tostarp Amazon, Netflix, Lionsgate un Universal.[24]

Festivāla izaugsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Festivāls gadu desmitu laikā ir mainījies no zema profila pasākuma mazbudžeta neatkarīgā kino veidotājiem ārpus Holivudas sistēmas līdz ekstravagantam festivālam ar Holivudas aktieriem, paparaci un luksusa atpūtas vietām, ko izveidojuši uzņēmumi, kas nav saistīti ar Sandensu. Festivāla organizatori pēdējos gados ir mēģinājuši ierobežot šīs aktivitātes, 2007. gadā uzsākot kampaņu Focus On Film.

2009. gada filma Official Rejection dokumentēja mazo filmu veidotāju pieredzi, kas 2000. gadu beigās mēģināja iekļūt dažādos festivālos, tostarp Sandensā. Filmā bija vairāki argumenti, ka Sandensu vada dominējošās kinostudijas un sponsorējošās korporācijas. Tika radīts kontrasts starp deviņdesmitajiem gadiem, kad slaveni filmu veidotāji ar nelielām budžeta filmām varēja saņemt izplatīšanas piedāvājumus no tādām studijām kā Miramax Films vai New Line Cinema (piemēram, Kevina Smita "Klerki"), un 2000. gadiem, kad galvenās zvaigznes ar vairāku miljonu dolāru dārgām filmām (piemēram, "Tauriņa efekts" ar Eštonu Kučeru) dominēja festivālā. Kevins Smits šaubījās, vai ja viņš iesniegtu filmu "Klerki" 2000. gadu beigās, tā tiktu pieņemta Sandensā.[25]

Pārksitijas apkārtnē ap Sandensu norisinājušies daudzi mazi festivāli, tostarp Slamdance, Nodance, Slumdance, It-dance, X-Dance, Lapdance, Tromadance un Park City Film Music Festival.[26]

Lai iekļautu 2010. gadā veiktās Sandensas festivāla izmaiņas, tika ieviesta jauna programmas kategorija ar nosaukumu NEXT (bieži apzīmēta tikai ar rakstzīmēm "<=>", kas nozīmē "mazāk ir vairāk"), lai demonstrētu novatoriskas filmas, kas spēj pārsniegt neatkarīga budžeta robežas. Vēl viens nesenais papildinājums ir ASV Sandensas kinofestivāla programma, kurā astoņas no festivāla filmām tiek demonstrētas astoņos dažādos kinoteātros visā ASV.[27]

Amerikāņu dziedātājas un dziesmu autores Teilores Sviftas dokumentālās filmas Miss Americana pirmizrāde 2020. gada Sandensas kinofestivāla atklāšanas vakarā un Sviftas iepriekš paziņotā parādīšanās festivālā izraisīja lielu apmeklētāju skaita pieaugumu un plašsaziņas līdzekļu atspoguļojumu, kas bija jaunums ierasti rezervētajā festivālā.[28][29]

2021. gada festivāls pirmo reizi būs virtuāls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Megan Friedman. Time (en-US), 2010-01-27. ISSN 0040-781 http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,1956952,00.html. Skatīts: 2020-03-23. Tukšs vai neesošs |title=
  2. Jan Elise Stambro. «The Economic Impacts of the 2016 Sundance Film Festival». Bureau of Economic and Business Research. University of Utah. Skatīts: 2012-11-06.
  3. Becky Cairns. «Sundance Film Festival drops Ogden as screening location». Standard-Examiner. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-21. Skatīts: 2017-06-28.
  4. «Structure of the Sundance Film Festival». www.sundanceguide.net. Skatīts: 2021-01-19.
  5. «BBC - Films - Sundance Film Festival - A Brief History». www.bbc.co.uk. Skatīts: 2017-07-14.
  6. «Redford's Wildwood Enterprises and PBS Bring "Skinwalkers" to the Small Screen | PBS About». Redford's Wildwood Enterprises and PBS Bring "Skinwalkers" to the Small Screen | PBS About. Skatīts: 2018-01-28.
  7. Benjamin Craig. «History of the Sundance Film Festival». Sundance-A Festival Virgin's Guide. Skatīts: 2012-10-08.
  8. Lauren David Peden. «Sundance Subdued». Freedom Orange County Information (coastmagazine.com), December 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2007-11-11.
  9. Adam Benzine. «Exclusive: Redford plans London Sundance». C21 Media, 2010. gada 7. oktobris. Skatīts: 2013. gada 29. maijs.
  10. Stephen Farmer. «Robert Redford, Sundance Institute And Aeg Europe Launch Sundance London At The O2». AEG Worldwide, October 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-05-05. Skatīts: 2012-10-22.
  11. «Robert Redford, Sundance Institute and AEG Europe launch Sundance London at The O2». Sundance London. 2011. gada 15. marts. Skatīts: 2012. gada 19. janvāris.
  12. «Sundance London 2013». Sundance London. 2013. gada 1. marts. Skatīts: 2013. gada 14. novembris.
  13. «Sundance London 2014 unveils lineup». Digital Spy. 2014-03-24. Skatīts: 2015-11-16.
  14. «Sundance London 2015 cancelled, festival's future under review». Telegraph.co.uk. Skatīts: 2015-11-16.
  15. John-Paul Pierrot. «Sundance Film Festival: London 2016 – Programme Announced». Picturehouse Blog, 2016-04-20. Skatīts: 2017-07-21.[novecojusi saite]
  16. John-Paul Pierrot. «2017 Sundance Film Festival: London – Programme Announced». Picturehouse Blog, 2017-04-25. Skatīts: 2017-07-21.[novecojusi saite]
  17. «Sundance Film Festival 2019: London». Premier. Skatīts: 2019. gada 9. augusts.
  18. Ben Dalton. «Lulu Wang's 'The Farewell' wins Sundance London 2019 audience award». ScreenDaily, 2019. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 9. augusts.
  19. Jessie Thompson. «Sundance London 2019 line-up: First look at this year's film festival programme». ES. Evening Standard, 2019. gada 28. maijs. Skatīts: 2019. gada 9. augusts.
  20. «Sundance». hk.sundance.org. Skatīts: 2017-07-21.
  21. «Sundance Mixed With Stars, Politicians». BAM. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. janvārī. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlis.
  22. Celia Quinnette. «8 oscar nominations for films from the 2016 sundance film festival». Sundance TV, 2017. gada 24. janvāris. Skatīts: 2017. gada 8. augusts.
  23. Celia Quinnette. «8 oscar nominations for films from the 2016 sundance film festival». Sundance TV, 2017. gada 24. janvāris. Skatīts: 2017. gada 8. augusts.
  24. «The Complete List of Movies Sold at Sundance 2016, and Why Amazon and Netflix Went All Out». Vulture (angļu). Skatīts: 2017-08-08.
  25. Kevin Smith, interviewed in Official Rejection, documentary film, 2009, directed by Paul Osborne
  26. Official Rejection, documentary film, 2009, directed by Paul Osborne
  27. Cody Clark. «Redford launches 2010 Sundance Film Festival in Park City». The Daily Herald, 2010. gada 22. janvāris. Skatīts: 2010-01-22.[novecojusi saite]
  28. Matthew Panzarino. «Sundance: In Miss Americana, Taylor Swift demotes the internet». TechCrunch, 2020. gada 26. janvāris. Skatīts: 2020. gada 6. februāris.
  29. Piya Sinha-Roy. «With 'Miss Americana,' Taylor Swift Brings Her Raw Star Power to Sundance». The Hollywood Reporter, 2020. gada 24. janvāris. Skatīts: 2020. gada 6. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]