COVID-19 pandēmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par COVID-19 pandēmiju pasaulē. Par Latvijā notiekošo skatīt rakstu COVID-19 izplatīšanās Latvijā.
COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati).
COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati).
Saslimušo skaita izmaiņas Ķīnā (zilie stabiņi), Eiropā (dzeltenie), Amerikā (zaļie) un citviet pasaulē (pelēkie stabiņi). Jaunu reģistrēto gadījumu lielais skaits Ķīnā 17. februārī (19 461) skaidrojams ar strauju pāreju uz citiem diagnostiskajiem kritērijiem. Pēc 23. februāra COVID-19 pandēmijas epicentrs pārvietojās ārpus Ķīnas, kopš 15. marta kopējais inficēto skaits citviet pasaulē pārsniedza inficēto skaitu Ķīnā.

2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: Coronavirus disease 2019) pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.[1]

Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.[2][3][4] Uhaņas koronavīrusa epidēmijas izcelsme nav precīzi zināma.

Kopumā pasaulē līdz 2020. gada 18. maijam bija apstiprināti vairāk nekā 4 800 000 inficēšanās gadījumi ar SARS-CoV-2 vīrusu gandrīz visās pasaules valstīs (par saslimšanu nebija ziņojušas vienīgi Ziemeļkoreja un Turkmenistāna, kā arī vairākas Okeānijas salu valstis), no vīrusa infekcijas izraisītajām komplikācijām bija miruši gandrīz 300 000 cilvēku.[5] Pēc oficiāli pieejamiem datiem vairāk nekā 1 800 000 saslimušo bija izveseļojušies.[5] Latvijā pirmo saslimšanas gadījumu konstatēja 2020. gada 2. martā.[6]

11. martā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss paziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.[7]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīruss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: SARS-CoV-2 vīruss un koronavīrusi
Intensīvās terapijas palāta ar koronavīrusa izraisītās pneimonijas pacientiem Teherānas slimnīcā.

Par slimību atbildīgs SARS-CoV-2 vīruss, kas ir radniecīgs SARS un MERS koronavīrusiem, kuri izraisa mazākas epidēmijas vairākus gadus iepriekš.

Vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku pilienu un kontakta izplatīšanās ceļā, bet tas var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību.[8] Labvēlīgos apstākļos gaisā tas var saglabāties līdz 3 stundām, bet uz virsmām — līdz 72 stundām.[9]

Slimības izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: COVID-19

Koronavīruss 2019-nCoV inficē elpošanas sistēmu, saslimušajiem var parādīties tādas pneimonijai raksturīgās pazīmes kā klepus, drudzis un aizdusa, kas veciem un hroniski slimiem cilvēkiem var novest arī pie nāves.[10] Izveseļošanās no šī koronavīrusa ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa, vairums no mirušajiem ir bijuši ar novājinātu imunitāti.[10] Inkubācijas periods jeb laiks, kad pēc infekcijas brīža parādās pirmie simptomi, ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas.[11]

Starptautiskie lidojumi no Uhaņas lidostas līdz to pārtraukšanai 2020. gada 22. janvārī bija galvenais infekcijas izplatīšanās ceļš ārpus Ķīnas.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd nav zināms precīzs izcelsmes avots, kas būtu atbildīgs par SARS-CoV-2 jeb Uhaņas koronavīrusa izplatību. Pētnieki pieļauj, ka tas visticamāk ir cēlies no kāda specifiska dzīvnieka, kas ir atradies pārdošanā Uhaņas jūras ēdienu tirgū, kur infekcija tika novērota pirmoreiz, jo lielākā daļa no koronavīrusiem ir sastopami tieši dzīvnieku vidū.[12]

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka Uhaņas koronavīruss ir visciešāk saistīts ar tiem koronavīrusu tipiem, kas ir sastopami sikspārņos, kur 88% no sikspārņu koronovīrusu ģenētiskās secības atbilst Uhaņas koronovīrusam.[12] Taču ir zināms, ka Uhaņas jūras ēdienu tirgū netika pārdoti sikspārņi, kas tādējādi liek domāt, ka infekcijas pārnēsētājs ir visticamāk bijis kāds cits dzīvnieks.[12]

2020. gada janvārī tika publicēts pētījums, kurā par Uhaņas koronavīrusa izcelsmes avotu tika pieminētas čūskas, taču atsevišķi pētnieki uzsver, ka tas pagaidām nevar tikt uzskatīts par galējo slēdzienu, jo šobrīd vēl līdz galam nav īsti skaidrības vai koronavīrusi ir spējīgi inficēt čūskas.[13] Tāpat atsevišķi pētījumi pieļauj domu, ka par Uhaņas koronavīrusa izplatību varētu būt atbildīgi arī zvīņneši, kas iepriekš dabā būtu inficējušies ar attiecīgo koronavīrusu un caur tirdzniecību būtu nonākuši Uhaņas tirgū.[14]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pandēmijas sākums Ķīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 30. decembrī Uhaņas slimnīcas oftalmologs Li Veņlians ievietoja ziņojumapmaiņas vietnē WeChat brīdinājumu par SARS līdzīgas slimības uzliesmojumu, viņu aizturēja policija un lika pārtraukt izplatīt baumas.[15] Tomēr 31. decembrī par saslimšanas gadījumiem Ķīnas valdība ziņoja Pasaules Veselības organizācijai un 2020. gada 1. janvārī slēdza Uhaņas tirgu.

2020. gada 22. janvārī Uhaņas pilsētā izsludināja karantīnu, apturēja sabiedriskā transporta, aviosatiksmes un vilcienu kustību. Uhaņas īpašais komandcentrs paziņoja, ka bez īpaša iemesla iedzīvotāji nevarēs atstāt pilsētu.[16] Karantīnas zonā iekļāva arī Hubei provinces Huanganas, Edžou, Čibi un Sjaņtao pilsētu apgabalus.[17][18] Kopumā Ķīnas varas iestādes ierobežoja izbraukšanu no 14 pilsētām.[19] Vīruss tika konstatēts visos Ķīnas reģionos,[20] kā arī ārpus Ķīnas.

Ārzemnieku evakuācija no Uhaņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 izplatīšanās no Uhaņas uz pasaules valstīm no 2020. gada 12. janvāra līdz 29. februārim:
  Valstis ar lielāko inficēto skaitu (virs 1000)
  Citas valstis, kurās konstatēta inficēšanās ar 2019-nCoV
2019-nCoV infekcijas izplatība no Itālijas sekundārā klastera uz citām valstīm (11. marta dati).
Valstis, kas aizliedza starptautiskos pasažieru pārvadājumus (jaunākie dati).

Drīz pēc karantīnas izsludināšanas Uhaņā un citās Hubei pilsētās 24.—27. janvārī Vjetnamas valdība organizēja četrus ārkārtas lidojumus no Uhaņas lidostas savu pilsoņu evakuācijai. 29. janvārī arī Austrālijas un Jaunzēlandes valdības paziņoja par savu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, Austrālijas pilsoņiem izveidoja īpašu 14 dienu karantīnas nometni Ziemassvētku salā. Tajā pašā dienā Dienvidkorejas valdība paziņoja par apmēram 700 pilsoņu evakuāciju no Uhaņas ar divām lidmašīnām, kurās atradās arī ārsti, medmāsas un karantīnas speciālisti.

30. janvārī Singapūras valdība evakuēja 92 pilsoņus, diviem no viņiem lidojuma laikā parādījās drudzis un tika konstatēta inficēšanās ar vīrusu. 31. janvārī, pēdējā dienā pirms izstāšanās no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste organizēja 83 britu pilsoņu un 27 citu ES valstu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, britus pārvietojot uz 14 dienu karantīnas slimnīcu Arrowe Park Hospital, bet ES pilsoņus uz Spāniju, tikai vienam pasažierim lidojuma laikā konstatēja vīrusu infekciju.

1. februārī Vācijas gaisa spēku lidmašīna evakuēja 102 Vācijas un 26 citu valstu pilsoņus no Uhaņas lidostas uz Frankfurtes lidostu. Pēc tam, kad Krievija neļāva lidmašīnai nosēsties Maskavā, tā nosēdās Helsinku lidostā degvielas uzpildei. Tajā pašā dienā Mjanmas valdība ar Myanmar National Air evakuēja 59 studentus, Mongolija 31 pilsoni uz Ulanbatoras lipīgo slimību centru, Šrilanka 33 pilsoņus uz karantīnas nometni militārā bāzē, Taizemes valdība 64 pilsoņus, bet Indonēzijas valdība nosūtīja trīs gaisa spēku lidmašīnas un pasažieru lidmašīnu uz Uhaņu 245 pilsoņu evakuācijai uz Batamas lidostu ar sekojošu pārvietošanu uz 14 dienu karantīnas nometni Natunas salā, četri Indonēzijas pilsoņi atteicās lidot, bet trīs pilsoņus aizturēja Ķīnas veselības dienests sakarā ar aizdomām par inficēšanos. Malaizijas vēstniecība Pekinā nosūtīja savus darbiniekus uz Uhaņu 120 savu pilsoņu evakuācijai.

1. un 2. februārī Indijas valdība ar Air India lidmašīnu evakuēja 324 pilsoņus pirmajā lidojumā un 323 savus pilsoņus un 7 Maldīvijas pilsoņus otrajā lidojumā. 2. februārī Francijas lidmašīna ar 254 ES un AK pilsoņiem (arī vienu Latvijas pilsoni[21]) nosēdās Marseļas lidostā, savukārt Kanādas lidmašīna ar 325 pilsoņiem vēl arvien gaidīja pacelšanās atļauju lidojumam uz Trentonas karabāzi. 3. februārī Ķīnas valdība beidzot deva atļauju Taivānas pilsoņu evakuācijai ar China Southern Airlines lidmašīnu. Tajā pašā dienā Qantas lidmašīna evakuēja vēl apmēram 240 Austrālijas pilsoņu uz 14 dienu karantīnas nometni Ziemassvētku salā.

4. februārī Irāna paziņoja par 50 irāņu studentu, kā arī 65 irākiešu, 24 sīriešu un 1 libāņa evakuāciju ar Mahan Air lidmašīnu. 4. un 5. februārī ar piecām Krievijas militārajām transportlidmašīnām uz izolācijas punktu Tjumeņas apgabalā pārveda Krievijas Federācijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Ukrainas un Kazahstānas pilsoņus. 5. februārī Jaunzēlande ar Air New Zealand evakuēja 193 savus pilsoņus uz 14 dienu karantīnas nometni Whangaparāoa militārajā bāzē, kā arī 35 austrāliešus uz karantīnas nometni Ziemassvētku salā.

7. februārī Brazīlijas militārā lidmašīna evakuēja 34 savus pilsoņus, 4 poļus, vienu ķīnieti un vienu indieti, bet Brunejas Royal Brunei Airlines divus savus pilsoņus. Pēc ilgstošas gaidīšanas 9. februārī no Uhaņas lidostas pacēlās Qantas lidmašīna ar 266 Austrālijas pilsoņiem un 8 Okeānijas salu valstu studentiem, šajā dienā evakuēja vēl 174 Singapūras pilsoņus un 30 Filipīnu pilsoņus. 16. februārī Nepāla evakuēja 175 studentus un citus pilsoņus ar Nepal Airlines. 20. februārī Ukrainas valdība evakuēja 45 ukraiņus un 27 citu valstu piederīgos, tostarp Baltkrievijas, Argentīnas un Kostarikas pilsoņus, kurus ievietoja karantīnas slimnīcā Poltavas apgabalā. Ciematā pie slimnīcas izcēlās masu protesti un sadursmes ar drošībniekiem.[22]

Lielāko infekcijas uzliesmojumu gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divi COVID-19 uzliesmojumu gaitas veidi: bez (stāvā līkne violetā krāsā) un ar efektīviem iegrožošanas pasākumiem (lēzenā līkne apakšā). Efektīvi infekcijas iegrožošanas pasākumi tika veikti Dienvidkorejā, Japānā un Singapūrā. 1. mērķis: novērst gadījumu skaita eksponenciālu augšanu, 2. mērķis: samazināt infekcijas maksimuma ("pīķa") augstumu, 3. mērķis: nodrošināt pietiekamu vietu skaitu slimnīcās un samazināt mirušo skaitu.

Retrospektīva paraugu testēšana atklāja saslimšanu ar COVID-19 42 gadus vecam pacientam, kas 2019. gada 27. decembrī bija nokļuvis kādā Sēnas-Sendenī departamenta slimnīcā Francijā ar gripai līdzīgas slimības pazīmēm. Tas notika vēl pirms pirmajiem Ķīnas valdības oficiālajiem ziņojumiem par inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu Ķīnas pilsētā Uhaņā.[23][24]

2020. gada februārī COVID-19 strauji izplatījās arī kruīza kuģī "Diamond Princess", kurā atradās 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm. Tas atradās ceļā no Honkongas uz Japānu, kad uz tā konstatēja koronavīrusa infekciju. Tādēļ Japānas varas iestādes kuģim noteica 14 dienu ilgu karantīnu Jokohamas ostā, šajā laikā uz šī kuģa inficējās vismaz 542 cilvēki. Jau pirms karantīnas termiņa beigām 17. februārī ASV valdība no kuģa evakuēja vairāk nekā 300 amerikāņu, lai gan 14 no viņiem koronavīrusa tests bija pozitīvs.[25]

19. februārī Irānas valdība apstiprināja divus inficēšanās gadījumus ar SARS-CoV-2 Kumas pilsētā Irānā, abi inficētie nomira tajā pašā dienā.

2019-nCoV infekcijas izplatīšanās Vācijas apriņķos trīs nedēļu laikā no 27. februāra līdz 19. martam. Dzeltenā krāsā iezīmēts Heinsbergas apriņķis uz Ziemeļreinas-Vestfālenes robežas ar Nīderlandi, kurā pēc karnevāla izveidojās sekundārs infekcijas klasteris.

19. februārī Dienvidkoreja evakuēja sešus savus pilsoņus un vienu Japānas pilsoni no kuģa "Diamond Princess" uz Seulu, kur viņus izolēja vēl uz 14 dienām. Tajā pašā dienā kuģi atļāva pamest apmēram 500 pasažieriem ar negatīvu koronavīrusa testu, bet visiem, kas bija kontaktējušies ar kādu inficētu pasažieri, karantīnas termiņu pagarināja vēl uz 14 dienām.[25] 20. februārī Dienvidkorejas lielpilsētā Tegu un kaimiņu pilsētās konstatēja 35 jaunus inficēšanās gadījumus ar jauno koronavīrusu. Varasiestādes ziņoja, ka 28 no inficētajiem cilvēkiem bija apmeklējuši dievkalpojumu baznīcā.[26]

20. februārī Irānā atklāja trīs jaunus inficēšanās gadījumus, 21. februārī vēl 13 Kumā, Teherānā un Gīlānas provincē, bet 22. februārī vēl 10 gadījumus Kumā un Teherānā, tobrīd pieci no kopumā 29 atklātajiem inficētajiem (17%) bija miruši.

22. februārī arī Itālijas varas iestādes ziņoja par diviem COVID-19 epidēmijas nāves gadījumiem Lombardijas un Veneto reģionos. [27] No Itālijas Covid-19 infekcija pāris dienu laikā 24.—27. februārī izplatījās uz Spāniju, Šveici, Austriju, Horvātiju, Franciju, Alžīriju, Brazīliju, Vāciju, Grieķiju, Rumāniju, Ziemeļmaķedoniju, Zviedriju, Norvēģiju, Izraēlu un Apvienoto Karalisti. 7. martā infekcijas gadījumu skaits Itālijā sasniedza 5883, bet mirušo skaits 233. Itālijas valdība nolēma paplašināt karantīnas zonu no 11 ciematiem (ap 50 000 iedzīvotāju) uz visu Lombardijas reģionu, Veneto reģiona daļu ap Venēciju, Emīlijas-Romanjas reģiona daļu ap Parmu un Rimini, aptverot vairāk nekā desmit miljonus iedzīvotāju.[28] 10. martā karantīnu ieviesa visā Itālijā un pārtrauca lidojumus no Itālijas lidostām.

11. martā ASV valdība noteica ieceļošanas aizliegumu cilvēkiem, kas atradušies Šengenas zonas valstīs pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV. Tomēr šo ierobežojumu neattiecināja uz ASV pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.[29] Kad 14. martā Spānijā Covid-19 inficēto cilvēku skaits sasniedza 6250, bet mirušo skaits 193, premjerministrs Pedro Sančess izsludināja pārvietošanās ierobežojumus un visu restorānu, bāru, viesnīcu, skolu un universitāšu slēgšanu, atvērti paliks vienīgi veikali, kas tirgo pārtiku, medikamentus un citas pirmās nepieciešamības preces.[30]

17. martā Šengenas zonas dalībvalstu vadītāji vienojās noteikt iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem, kas nav šo valstu pilsoņi, viņu ģimenes locekļi un tiem, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Izņēmuma situācijā atrodas ārsti, medicīnas darbinieki un regulāri pārrobežu darba veicēji.[31] Tika ziņots, ka Norvēģijā ieviesti naudas sodi par karantīnas režīma pārkāpumiem aptuveni 1500 eiro (20 000 Norvēģijas kronu) apmērā vai arī 10 dienas cietumā.[32] 19. martā ziņoja, ka no Covid-19 izraisīta plaušu karsoņa miris 57 gadus jauns itāļu ārsts Marčello Natali (Marcello Natali), kurš savā pēdējā intervijā raidorganizācijai "Euronews" stāstīja, ka ar inficētajiem pacientiem strādājis bez cimdiem, jo Lombardijas reģiona Kodonjo (Codogno) slimnīcā tie bija beigušies.[33]

Strauji pieaugot inficēto skaitam, no 25. marta Indijas valdība visā valstī ieviesa 21 dienu ilgus iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus.[34] Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka COVID-19 dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi būtu jāatceļ līdz Lieldienām, jo pretējā gadījumā tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums ASV ekonomikai.[35]

22. maijā Pasaules Veselības organizācija pasludināja, ka par COVID-19 pandēmijas jauno epicentru kļuvusi Latīņamerika. Brazīlija ar 310 000 inficētajiem bija trešajā vietā pasaulē pēc ASV un Krievijas, ar jauno koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits Brazīlijā pārsniedza 20 000.[36]

Infekcijas izplatība Eiropas Savienības valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

2020. gada 2. martā Latvijā apstiprināja pirmo COVID-19 saslimšanas gadījumu kādai sievietei, kura kopā ar savu ģimeni 29. februārī bija caur Minheni atlidojusi no Milānas. Saslimusī persona un viņas bērns tika izolēti Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), kur jau nākošajā dienā analīzes parādīja, ka sieviete bija atveseļojusies un kopā ar savu bērnu izrakstīti no slimnīcas.[6][37] No 8. līdz 11. martam SPKC apstiprināja deviņus jaunus COVID-19 gadījumus, visi saslimušie ar "airBaltic" lidmašīnu bija atlidojuši no Milānas lidostas 7. martā kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[38][39] 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.[40][41] 12. martā SPKC ziņoja, ka COVID-19 infekcija apstiprināta kopumā 16 Latvijas iedzīvotājiem, bet 14. martā Latvijā bija diagnosticēti 26 ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēti cilvēki.[42] 14. martā SPKC publicēja karti ar inficēto personu ļoti aptuvenu dzīvesvietu četros Latvijas plānošanas reģionos (Rīgā, Pierīgā, Zemgalē un Latgalē), aizbildinoties ar personas datu aizsardzības likuma aizliegumu izpaust precīzākus datus.[43] 20. martā vienā diennaktī diagnosticēto slimnieku skaits sasniedza 26, SPKC paziņoja, ka 95% no diagnosticētajiem COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību 19 pašvaldībās (lielajās pilsētās un novados).[44] 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklāti slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.[45] 31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts" vīriešu patversmes Maskavas ielā klientiem un darbiniekiem.[46] 22. maijā kļuva zināms, ka inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedzis 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.[47]

Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Igaunijas apriņķos (jaunākie dati).

2020. gada 27. februārī Igaunijā diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam Irānas pilsonim, kas pēc lidojuma caur Stambulas un Rīgas lidostām no Rīgas autoostas ar autobusu bija ieradies Tallinā, kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, šobrīd ir izolēts un atrodas stabilā stāvoklī.[48]

14. martā Igaunijā vienā dienā dignosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un Harju apriņķī, 31 Sāres apriņķī, 9 Veravas apriņķī, 6 Tartu apriņķī, 12 Pērnavas apriņķī, 3 Rietumviru apriņķī un 3 Austrumviru apriņķī.[49]

25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.[50] 8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus veca Kuresāres slimnīcas veselības aprūpes darbiniece.[51]

17. maijā Igaunijas valdība atcēla ārkārtējo situāciju, premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus.[52]

Lietuva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Lietuvas rajonos (jaunākie dati).

2020. gada 26. februārī Lietuvā izsludināja ārkārtas situāciju koronavīrusa izplatīšanās novēršanai, 27. februārī inficēšanos konstatēja kādai sievietei Šauļos Lietuvā, kas 24. februārī bija atlidojusi no Veronas Itālijā.[53] 14. martā Lietuvas valdība atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām ar Poliju un Latviju un nolēma, ka caur robežšķērsošanas punktiem uz šīm robežām ārvalstniekiem būs liegts ieceļot Lietuvā. Arī Polijas valdība slēdza savas robežas ārvalstu pilsoņiem un noteica, ka jebkāda pārvietošanās starp Lietuvu un Poliju notiks vienīgi caur Kalvarijas robežšķērsošanas punktu.[54]

20. martā Ukmerģes slimnīcā, kurā strādāja ar koronavīrusu inficēts ārsts, nomira kāda 83 gadus veca paciente. 21. martā kopējais inficēto skaits valstī pieauga līdz 83.[55] Līdz 28. martam Lietuvā bija reģistrēti 382 Covid-19 gadījumi, septiņi pacienti bija miruši, no viņiem četri bija ārstējušies Ukmerģes slimnīcā, divi Klaipēdas Universitātes slimnīcā, bet Panevēžas slimnīcā viens pacients.[56]

6. maijā Lietuvas valdība pagarināja karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atviegloja vairākus ierobežojumus. No 11. maija Lietuvā varēja iebraukt Polijas pilsoņi, bet no 15. maija Igaunijas un Latvijas pilsoņi, neievērojot 14 dienu pašizolāciju. No 18. maija atsāka darboties bērnudārzi, sporta klubi un skaistumkopšanas saloni, atsākās zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, bija atļauts apmeklēt pacientus slimnīcās un rīkot brīvdabas pasākumus nelielām cilvēku grupām.[57]

Ziemeļvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrētā COVID-19 saslimstība (inficēto skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju) Eiropas valstīs (jaunākie dati).

Ziemeļvalstīs sākotnēji neieviesa tik stingrus sociālās distancēšanās noteikumus kā vairumā Eiropas valstu, diagnostiskos testus veica vienīgi pacientiem ar smagiem simptomiem. Vadošie epidemiologi un infektologi, tāpat kā Apvienotajā Karalistē, ASV un Nīderlandē, sludināja uzskatu, ka pēc iespējas ātrāk jāizveido populācijas imunitāti, tomēr vēlāk no tā atteicās pēc brīdinājumiem, ka tas novestu pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un lielākas mirstības.[58] Krasā saslimtības pieauguma laikā Zviedrijas valdība aizliedza pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem, ieteica izvairīties no ceļošanas un mudināja iedzīvotājus virs 70 gadu vecuma palikt mājās. Savukārt Norvēģijas valdība izlēma slēgt skolas un aizliegt visus sporta un kultūras pasākumus.[58]

Līdz 31. martam Islandē COVID-19 testi bija veikti 17 900 cilvēku jeb gandrīz 5% valsts iedzīvotāju. Islandes Valsts universitātes slimnīca veica analīzes cilvēkiem ar smagiem simptomiem un lielākajām riska grupām, savukārt privātā genotipēšanas kompānija "deCODE Genetics" testēja apmēram 9000 cilvēku, kuriem nebija simptomu un kuri neatradās karantīnā. Lai gan šie testi tikai 1% gadījumu izrādījās pozitīvi, apmēram pusei inficēto nebija nekādu simptomu. Tas apstiprināja jau vairākos pētījumos apstiprināto atziņu, ka vīrusa izplatīšanā lielu lomu spēlē inficētie, kuri paši ir asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.[59]

5. maijā tika ziņots, ka Zviedrijā ar COVID-19 inficējušies vairāk nekā 22 500, bet miruši vairāk nekā 2700 cilvēku, lielais mirušo skaits tiek saistīs ar slimības izplatību veco ļaužu aprūpes namos. Zviedrijas valdība turpināja aicināt cilvēkus būt atbildīgiem un ievērot distancēšanos. Dānijā un Norvēģijā ar stingrākiem pulcēšanās ierobežojumiem mirušo skaits tikai nedaudz pārsniedza 200.[60]

Citās ES valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. aprīlī ES dalībvalstis vienojās kopīgā paziņojumā, ka ārkārtas pasākumi būtu jāierobežo līdz stingri nepieciešamiem, tiem vajadzētu būt samērīgiem un pagaidu rakstura, to ieviešana regulāri jāizvērtē un tiem jāatbilst demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem.[61]

Izplatība NVS valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Baltkrievijas apgabalos (jaunākie dati).

2020. gada 28. februārī Baltkrievijā apstiprināja pirmo ar COVID-19 saslimšanas gadījumu, kas tika konstatēts kādam Irānas studentam, kurš bija ieradies Minskā, lai turpinātu studijas tehniskajā universitātē. Līdz 4. martam valstī tika fiksēti vēl pieci papildus inficēšanās gadījumi, no kuriem četri bija Minskas, bet pārējie divi Vitebskas apbabalā.[62] Pēc oficiālajiem datiem līdz 1. aprīlim Baltkrievijā inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta 163 cilvēkiem, 53 bija izveseļojušies, bet miruši bija divi cilvēki. Vislielākā COVID-19 izplatība ir Vitebskā, kur kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas. Pilsoniskā kustība "Naš dom" ("Mūsu mājas") apgalvoja, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus, ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību.[63]

Krievijas Federācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati).

2020. gada 31. janvārī Krievijas Federācijā reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem Ķīnas pilsoņiem, vienu Aizbaikāla novadā, bet otru Tjumeņas apgabalā. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.[64][5] Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar Ķīnu un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.

19. martā kādā Maskavas slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.[65] 29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.[66]

9. maijā diennaktī jaunatklāto infekcijas gadījumu skaits Krievijas Federācijā pārsniedza 11 000, bet kopējais atklāto inficēšanās gadījumu skaits sasniedza 209 688, pie kam 109 740 jeb gandrīz puse no šiem gadījumiem bija atklāti Maskavā. Kopējais mirušo skats valstī sasniedza 1915.[67]

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.[68]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirīgie diagnosticēto COVID-19 gadījumu pieauguma tempi dažādās pasaules valstīs (logaritmiskā skala). Sākotnēji straujais saslimstības pieauguma temps saglabājās ASV, Brazīlijā, Krievijā un Indijā, bet mēnesi pēc 100 apstiprinātā gadījuma pieauguma temps pakāpeniski samazinājās Eiropas valstīs (Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Holandē, Šveicē, Austrijā), bet strauji samazinājās Austrumāzijas valstīs Ķīnā un Dienvidkorejā. Lēns saslimstības pieaugums uzliesmojuma sākuma periodā bija raksturīgs Taivānai un Japānai.
Salīdzinošais aktīvo COVID-19 gadījumu pieaugums septiņās valstīs ārpus Ķīnas (ASV, Brazīlijā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē (AK), Itālijā, Spānijā un Francijā) ar lielāko saslimstības pieaugumu (jaunākie dati). ASV, Brazīlijā, Krievijā un AK nav izdevies piebremzēt saslimstības kāpumu (logaritmiskā skala).
Diagnosticēto COVID-19 gadījumu pieaugums pasaulē (jaunākie dati).
No COVID-19 mirušo skaita pieaugums pasaulē (jaunākie dati).
Mirstība no COVID-19 (mirušie uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati).

Valstis ar lielāko inficēto skaitu (23./24. maija dati)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis Inficējušies
kopš pandēmijas
sākuma
Miruši
kopš pandēmijas
sākuma
Izveseļojušies Atsauces
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 1 657 212 97 426 335 415 [69]
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija 349 113 22 165 142 587 [70][71]
Valsts karogs: Krievija Krievija 335 882 3 388 107 936 [72]
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 257 154 36 675 neziņo [73][74]
Valsts karogs: Spānija Spānija 235 290 28 678 150 376 [75]
Valsts karogs: Itālija Itālija 229 327 32 735 138 840 [76][77]
Valsts karogs: Vācija Vācija 179 986 8 366 159 976 [78][79]
Valsts karogs: Turcija Turcija 155 686 4 308 117 602 [80]
Valsts karogs: Francija Francija 144 806 28 332 64 209 [81]
Valsts karogs: Irāna Irāna 133 521 7 359 104 072 [82]
Valsts karogs: Indija Indija 131 868 3 867 54 441 [83]
Valsts karogs: Peru Peru 115 754 3 373 47 915 [84][85]
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 83 621 6 355 43 305 [86]
Valsts karogs: Ķīna Ķīna 82 974 4 634 78 261 [87]

Vakcīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagaidām, lai gan pret Uhaņas koronavīrusu nav vēl izstrādāta pilnvērtīga vakcīna, vairāku valstu pētniecības institūti ir uzsākuši mēģinājumus izstrādāt nepieciešamo pretlīdzekli.[88] 2020. gada februārī Pasaules Veselības organzācija (PVO) izteica varbūtību, ka potenciālā vakcīna pret Uhaņas koronavīrusu varētu būt pieejama tuvāko 18 mēnešu laikā.[89]

2020. gada februāra sākumā tika ziņots, ka amerikāņu miljardieris Bills Geitss ziedojis 100 miljonus ASV dolāru potenciālās vakcīnas izstrādē, kas bija daļa no Pasaules Veselības organizācijas lūguma pēc 675 miljonu ASV dolāru finansiālā atbalsta slimības apkarošanā.[90] Līdzīgi ir rīkojušies arī citi pasaules miljardieri kā, piemēram, ķīnietis Džeks Ma, kurš kopumā ziedoja 5,8 miljonus ASV dolāru divām Ķīnas valsts pētniecības iestādēm, kas ir norīkotas vakcīnas izstrādē.[91]

2020. gada martā tika ziņots, ka arī Eiropas Savienība ir gatava novirzīt 140 miljonus eiro vakcīnas meklējumiem.[92]

Ietekme uz ekonomiku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 pandēmija izraisīja ekonomikas krīzi, īpaši Eiropas valstīs, kas bija atkarīgas no tūrisma. Krasi samazinājās rūpniecības apjomi un kritās degvielas cenas. Cieta arī to valstu ekonomika, kurās bija daudz mazo uzņēmumu un pašnodarbināto. Prognozēja, ka noturīgākas pret ekonomiskajām sekām būs tās valstis, kurās ir aktīvs digitālo pakalpojumu sektors un kur liela daļa nodarbināto varēs strādāt no mājām, piemēram, Igaunija.[93]

Sievietes pandēmijas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secinājusi, ka tās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās strādā vidēji 70% sieviešu, jo sevišķi zemākajās pozīcijās un neatliekamajā palīdzībā. Papildus tam vairumā ģimeņu tieši sievietes ir tās, kas veic ar mājsaimniecību un bērnu, kā arī slimu un vecu radinieku aprūpi saistītus pienākumus. Laikā kad lielākajā daļā pasaules valstu, tai skaitā Latvijā mācības tiek organizētas attālināti, sievietēm papildus darbam jāveic arī bērnu skološana, bērnu pieskatīšana, ēst gatavošana, mājas uzkopšana, iepirkumu veikšana u.tml. Pašreizējie novērojumi neliecina, ka ģimenēs, kurās pandēmijas ietekmē attālināti strādājošie vai par bezdarbniekiem kļuvušie vīrieši ikdienā ir mājās, šo pienākumu veikšanā iesaistītos vairāk. Tāpat vērojams vardarbībās ģimenē gadījumu skaita pieaugums, kur izteikti lielākajā daļā gadījumu upuris ir sieviete, bet varmāka — vīrietis. Lai arī vairākas pasaules valstis, tai skaitā Latvija ir ieviesušas mehānismus, kā pasargāt sievieti no atkārtota vardarbības gadījuma, piemēram, nošķirot varmāku no ģimenes, papildus nosakot aizliegumu tuvoties, sarežģījumus rada situācijas, kad upuris un varmāka atrodas karantīnā.[94]

Ierobežojumu atvieglošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16.aprīlī ASV valdība paziņoja, ka vietās, kur jaunu infekcijas gadījumu skaits samazinās un kur tiek veikta plaša testēšana, tiks uzsākta pakāpeniska uzņēmumu un skolu atvēršana trīs fāzēs, no kurām katra ilgs vismaz 14 dienas, lai infekcijas gadījumu skaits atkal nesāktu strauji pieaugt. Austrijā no 1. maija atļāva strādāt visiem veikaliem, atvēra tenisa un golfa laukumus, šautuves u.c. vietas, kur personas var nodarboties ar sportu. Maija vidū plāno atļaut strādāt viesnīcām un restorāniem, bet līdz 1. jūlijam ir atcelti visi publiskie pasākumi, koncerti, sporta pasākumi. Čehijā 20. aprīlī atvēra zemnieku tirgus un autoveikalus, 11. maijā plāno atvērt visus veikalus ar platību virs 1000 m2, fitnesa klubus, autoskolas; 25. maijā atvērs muzejus un zoodārzus, restorāni, bāri un kafejnīcas drīkstēs atvērt āra terases. No 8. jūnija tiks atvērti visi iepirkumu centri, bet sporta pasākumi būs atļauti zem 50 cilvēkiem. Dānijā 15. aprīlī atvēra skolas mazāko klašu skolēniem (līdz 5. klasei), bet aizliegums pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem ir spēkā līdz 1. septembrim. Lietuvā 27. aprīlī darbu atsāka visi veikali, augu un stādu tirgi, āra kafejnīcas, skaistumkopšanas saloni, muzeji, bibliotēkas. Atļāva organizēt sporta un brīvā laika pasākumus brīvā dabā (piemēram, golfu, tenisu), nodrošinot cilvēku distancēšanos, aizsarglīdzekļu lietošanu un dezinfekciju. Sejas masku nēsāšana obligāta, izņemot āra kafejnīcās. Polijā no 4. maija atvērti tirdzniecības centri un būvniecības veikali.[95]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Report of the WHO-China Joint Mission on Coronavirus Disease 2019 (COVID-19)». www.who.int (angļu). 2020-02-24. Skatīts: 2020-03-01.
  2. «Undiagnosed pneumonia - China (HU) (01): wildlife sales, market closed, RFI Archive Number: 20200102.6866757». Pro-MED-mail. International Society for Infectious Diseases. Skatīts: 2020-01-13.
  3. Zhuang Pinghui. «Wuhan pneumonia: how search for source unfolded». South China Morning Post (angļu), 2020-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-15. Skatīts: 2020-01-16.
  4. «Wuhan seafood market pneumonia virus isolate Wuhan-Hu-1, complete genome». NCBI Genbank. National Center for Biotechnology Information. Skatīts: 2020-01-20.
  5. 5,0 5,1 5,2 «COVID-19 Coronavirus Outbreak». worldometers.info. Worldometers. Skatīts: 2020. gada 13. maijs.
  6. 6,0 6,1 Aija Kinca. «Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 2. marts.
  7. Pasaules Veselības organizācija Covid-19 izplatību pasludina par globālu pandēmiju LETA 2020. gada 11. martā
  8. Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu "Covid-19" apollo.lv 2020. gada 25. februārī
  9. Aerosol and surface stability of HCoV-19 (SARS-CoV-2) compared to SARS-CoV-1. Atjaunināts: 2020. gada 18. martā. (angliski)
  10. 10,0 10,1 Sarah Boseley, Hannah Devlin, Martin Belam. «What is coronavirus and what should I do if I have symptoms?». theguardian.com. The Guardian, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  11. «Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV)». Centers for Disease Control and Prevention (CDC). 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris. (angliski)
  12. 12,0 12,1 12,2 «Coronavirus cases top 80,000 worldwide: Live updates on COVID-19». livescience.com. Live Science. 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  13. Rachael Rettner. «New coronavirus may have 'jumped' to humans from snakes, study finds». livescience.com. Live Science, 2020. gada 22. janvāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  14. Helen Briggs. «Coronavirus: The race to find the source in wildlife». bbc.com. BBC News, 2020. gada 25. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  15. Miris ārsts, kurš pirmais brīdināja par koronavīrusa epidēmiju tvnet.lv 2020. gada 6. februārī
  16. «Biedējošā vīrusa dēļ Uhaņa slēgta no ārpasaules, cilvēki veikalos iesaistās kautiņos par pārtiku». jauns.lv. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
  17. «湖北黃岡:城鐵站、火車站離開黃岡市區通道暫時關閉». www.hkcna.hk. Skatīts: 2020-01-23.
  18. hermesauto. «Wuhan virus: China locks down Huanggang, imposes tough travel restrictions in 3 other cities, after Wuhan lockdown» (angļu). The Straits Times, 2020-01-23. Skatīts: 2020-01-23.
  19. https://www.telegraph.co.uk/news/2020/01/24/china-locks-eight-cities-pledges-new-hospital-within-six-days/
  20. «Koronavīruss fiksēts visās Ķīnas provincēs». delfi.lv. Skatīts: 2020. gada 30. janvārī.
  21. Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā LETA 2020. gada 3. februārī
  22. Ukrainā protesti pret evakuēto ierašanos no «Covid-19» epicentra Ķīnā lsm.lv 2020. gada 20. februārī
  23. Francijas slimnīcā jau decembrī ārstējies ar koronavīrusu inficējies pacients apollo.lv 2020. gada 4. maijā
  24. SARS-COV-2 was already spreading in France in late December 2019 A Deslandes et al. International Journal of Antimicrobial Agents, 3 May 2020
  25. 25,0 25,1 Uz kruīza kuģa "Diamond Princess" noteiktā karantīna beigusies. Vairākas valstis evakuēs savus pilsoņus LETA 2020. gada 19. februārī
  26. 'Covid-19': Dienvidkorejas pilsētas mērs aicina 2,5 miljonus cilvēku nedoties laukā no mājām delfi.lv 20.02.2020.
  27. Koronavīruss prasījis pirmās dzīvības Itālijā lsm.lv 2020. gada 22. februārī
  28. Itālija ievieš karantīnu reģionos ap Milānu un Venēciju tvnet.lv 2020. gada 8. martā
  29. ASV «Covid-19» dēļ aizliedz ieceļošanu no Eiropas lsm.lv 2020. gada 12. martā
  30. Spānija ievieš gandrīz pilnīgu pārvietošanās aizliegumu LETA 2020. gada 15. martā
  31. Ārējās robežas slēgšana — stingrākais ieceļošanas liegums ES vēsturē lsm.lv 2020. gada 18. martā
  32. Zviedrijā būvē lauka hospitāli; Norvēģijā par karantīnas pārkāpumiem 2 gadu cietumsods lsm.lv 2020. gada 23. martā
  33. "Mēs nebijām sagatavoti koronavīrusam." Itālijā miris ārsts, kurš, strādājot bez cimdiem, inficējās ar Covid-19 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  34. Cīņā pret Covid-19 Indija uz 21 dienu noteikusi stingrus ierobežojumus
  35. Tramps Covid-19 dēļ ASV ieviestos ierobežojumus plāno atcelt līdz Lieldienām lsm.lv 2020. gada 25. martā
  36. PVO paziņojusi par jaunu Covid-19 epicentru LETA 2020. gada 23. maijā
  37. Ģirts Zvirbulis. «Latvijā pirmās «Covid-19» pacientes veselība uzlabojusies – viņu izrakstīs no slimnīcas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 3. marts. Skatīts: 2020. gada 3. marts.
  38. Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta LETA 2020. gada 8. martā
  39. Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  40. Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi apollo.lv 2020. gada 9. martā
  41. Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200 skaties.lv 2020. gada 10. martā
  42. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 plkst 09:41
  43. Slimību kontroles centrs konsultējas ar juristiem, vai atklāt arī pilsētas un novadus, kuros reģistrēts koronavīruss lsm.lv 2020. gada 14. martā
  44. SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados apollo.lv, 2020. gada 20. martā
  45. Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā
  46. Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem LETA 2020. gada 31. martā
  47. Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu,"Mārsnēni" "tiek galā ar klientu aprūpi" apollo.lv 2020. gada 23. maijā
  48. Aigars Smiltnieks, Kristaps Feldmanis. «Igaunijā fiksē pirmo inficēšanās gadījumu ar «Covid-19»; saslimušais ieradies ar autobusu no Rīgas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  49. Information about Coronavirus disease COVID-19 the Health Board, terviseamet.ee, 2020. gada 14. martā (angliski)
  50. Igaunijā — pirmais mirušais no Covid-19 apollo.lv 2020. gada 25. martā
  51. Igaunijā mirusi veselības aprūpes darbiniece lsm.lv 2020. gada 8. aprīlī
  52. Igaunija no 17. maija atceļ ārkārtējās situācijas stāvokli apollo.lv 2020. gada 16. maijā
  53. Lietuvā fiksēta pirmā saslimšana ar «Covid-19» vīrusu lsm.lv 2020. gada 28. februārī
  54. Lems par starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšanu apollo.lv 2020. gada 14. martā
  55. Lietuvā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 83 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  56. Lietuvā apstiprināts septītais Covid-19 izraisītais nāves gadījums Jauns.lv, LETA 2020. gada 28. martā
  57. Lietuva pagarina karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atvieglo ierobežojumus LETA/BNS 2020. gada 6. maijā
  58. 58,0 58,1 "Zviedru rulete"? Kā ar Covid-19 cīnās Zviedrija TVNET 2020. gada 26. martā
  59. Covid-19: Islandes testēšanas stratēģija atklāj, ka pusei inficēto neparādās simptomi TVNET/CNN 2020. gada 3. aprīlī
  60. Vēl pāragri spriest par Zviedrijas «veiksmes stāstu» Covid-19 krīzē Rihards Plūme, Latvijas Radio Ziņu dienests 2020. gada 5. maijā
  61. ES valstis brīdina — Covid-19 ierobežojumi ir potenciāls drauds demokrātijai TVNET/LETA/DPA 2020. gada 2. aprīlī
  62. «Six coronavirus cases confirmed in Belarus». tass.com. TASS. 2020. gada 4. marts. Skatīts: 2020. gada 4. marts.
  63. Lietuvas premjers pauž bažas par Covid-19 situāciju Baltkrievijā TVNET/LETA 2020. gada 1. aprīlī
  64. «Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus». delfi.lv. 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  65. Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19” LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā
  66. Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu TVNET/LETA 2020. gada 29. martā
  67. Krievijā rekordliels jauno inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits LETA 2020. gada 10. maijā
  68. Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits LETA 2020. gada 22. maijā
  69. «COVID-19/Coronavirus Real Time Updates With Credible Sources in US and Canada | 1Point3Acres». coronavirus.1point3acres.com. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  70. «Painel Coronavírus» (portugāļu). Ministry of Health (Brazil). Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  71. «Casos de coronavírus e número de mortes no Brasil em 23 de maio». G1 (pt-br). 2020. gada 23. maijs. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  72. Оперативные данные. По состоянию на 23 мая 10:35. Стопкоронавирус.рф (krievu). 2020. gada 23. maijs. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  73. «Coronavirus (COVID-19) in the UK». coronavirus.data.gov.uk. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  74. «Number of coronavirus (COVID-19) cases and risk in the UK». www.gov.uk. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  75. «El mapa del coronavirus en España: 28.678 muertos y más de 235.000 contagiados». RTVE (spāņu). 2020. gada 23. maijs. Skatīts: 2020. gada 23. maijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  76. «COVID-19 ITALIA» [COVID-19 ITALY]. opendatadpc.maps.arcgis.com (itāļu). Protezione Civile. Skatīts: 2020. gada 23. maijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  77. «Ministero della Salute – Nuovo coronavirus». www.salute.gov.it (itāļu). Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  78. «Corona-Karte Deutschland: COVID-19 live in allen Landkreisen und Bundesländern». Tagesspiegel (vācu). Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  79. «Wie sich das Coronavirus in Ihrer Region ausbreitet» [How the coronavirus affects your region] (vācu). Zeit Online. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  80. «T.C Sağlık Bakanlığı Günlük Koronavirüs Tablosu, Turkey Ministry of Health Daily Coronavirus Table». covid19.saglik.gov.tr (turku). Skatīts: 2020-05-23.
  81. «info coronavirus covid-19». Gouvernment.fr (franču). Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  82. «Official: 59 more Iranians die from coronavirus pandemic». IRNA English (angļu). 2020. gada 23. maijs. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  83. «Home – Ministry of Health and Family Welfare – GOI». mohfw.gov.in (angļu). Skatīts: 2020. gada 24. maijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  84. Ministry of Health (Peru). «Sala Situactional COVID-19 Perú» (spāņu). Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  85. «Minsa: Casos confirmados por Coronavirus COVID-19 ascienden a 115 754 ( Comunicado N° 109)» (spāņu). Plataforma digital única del Estado Peruano. 2020. gada 23. maijs. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  86. «Tracking every case of COVID-19 in Canada». CTV News. Skatīts: 2020. gada 23. maijs.
  87. 截至5月23日24时新型冠状病毒肺炎疫情最新情况 (zh-cn). National Health Commission. 2020. gada 24. maijs. Skatīts: 2020. gada 24. maijs.
  88. «Animal testing begins for first novel coronavirus vaccines in China». pharmaceutical-technology.com. 2020. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  89. «Coronavirus (Covid-19) vaccine may be available in 18 months». pharmaceutical-technology.com. 2020. gada 12. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  90. Lisette Voytko. «Bill And Melinda Gates Donate $100 Million To Coronavirus Vaccine Research And Treatment». forbes.com. Forbes, 2020. gada 5. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  91. Jacob Knutson. «Billionaires and multinationals donate to fight coronavirus». axios.com, 2020. gada 5. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  92. Ilze Nagla. «ES novirzīs 140 miljonus eiro «Covid-19» vakcīnas meklējumiem». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 11. marts. Skatīts: 2020. gada 13. marts.
  93. NYT: Covid-19 krīzē Igaunija atrodas labākā pozīcijā nekā pārējās Eiropas valstis TVNET/The New York Times, 2020. gada 20. martā
  94. OECD. «Women at the core of the fight against COVID-19crisis». Skatīts: 2020-04-08.
  95. Ārvalstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežojumi LR Ārlietu ministrija 30.04.2020.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]