Saules dūriens
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Saules dūriens (latīņu: apoplexia solaris, heliosis) ir karstuma dūriens, sāpīgs stāvoklis, smadzeņu darbības traucējumi, ko izraisa intensīva vai ilgstoša saules gaismas iedarbība uz galvas virsmu.
Saules dūrienu pavada galvassāpes, vājums, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra (dažkārt virs 40 °C), pulsa traucējumi, krampji un citi simptomi. Smagos gadījumos — koma un pat nāve. Pārkaršanas simptomi pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums.
Lai izvairītos no saules dūriena karstā saulainā laikā, ieteicams valkāt vieglas galvassegas no gaiša materiāla, kas spēcīgāk atstaro saules gaismu, un līdzīgu apģērbu, kas netraucē iztvaikošanai. Strādājot un ceļojot saules gaismā, būs lietderīgi samazināt darba slodzi un biežāk ieturēt pārtraukumus. Ir svarīgi izvairīties no vēdera pārpildīšanas un alkohola lietošanas; profilaktisks pasākums ir bagātīga šķidruma uzņemšana. Jāizvairās no uzturēšanās saulē no 11 līdz 15–16 stundai.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saules dūriens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)