Sausais piens
Sausais piens ir siltā ūdenī šķīdināms pulveris, ko iegūst iztvaicējot pasterizētu pienu, un izmanto kulinārijā, medicīnā, mazuļu pārtikā, kā arī piena ražošanai, jo šis produkts iztvaicēšanas procesā nezaudē savu vērtību. Galvenā priekšrocība — garāks uzglabāšanas termiņš, kas ļauj gan veidot piena rezervi, gan arī atvieglo tā pārvadāšanu.
Pirmās fiksētās ziņas par sauso pienu ir rodamas Marko Polo ceļojumu aprakstos, kur viņš minēja, ka tā bija daļa no mongoļu karaspēka provīzijas.[1] Rūpniecisko sausā piena ražošanu pirmais izgudroja krievu ķīmiķis Dirhovs 1832. gadā. Sauso pienu iegūst parasto pienu vispirms normalizējot, pēc tam pasterizējot un iebiezinot. Iebiezinātā masa tālāk tiek žāvēta pie temperatūras 150—180 °C.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 262. lpp. grāmatā "The Book of Ser Marco Polo, Book 1" translated by Sir Henry Yule (3rd edition), Charles Scribner's Sons, New York, 1903 (angliski)
|