Savienotās dzirnavas (Bauska)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brāļu Hofšovicu fabrikas sludinājums, 1908
Dāvids Hofšovics
Pēc ugunsgrēka 1927. gadā
Savienoto dzirnavu sludinājums, 1928

Savienotās dzirnavas bija 20. gs. pirmās puses lielākais industriālais uzņēmums Bauskā. Tas izveidojās apvienojoties diviem lieliem uzņēmumiem — Lejas un Augšas dzirnavām. Latvijas Republikas pirmās neatkarības gados uzņēmums vienīgais nodrošināja pilsētu ar elektrību.

Augšas un Lejas dzirnavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā Bauskā aizsākas industrializācija, par kuras dzinēju izmantoja Mēmeles ūdeni. Pie upes uzceltajās Augšas un Lejas dzirnavās papildus graudu malšanai attīstās arī cita veida ražošana.

Lejas dzirnavās, kas zināmas arī kā Vecās sudmalas, 20.gs sākumā brāļi Hofšovici uzceļ audumu fabriku, kurā veic vilnas aušanu, vērpšanu, krāsošanu un ķīmisko tīrīšanu. 1910. gada 7. martā fabrikā izceļas ugunsgrēks, kurā daļēji nodeg krāsotavas jumts, taču vilnas vērptuve turpina darbu.

Vācietim Štābenam (Staeben) pieder Augšas dzirnavas, kurās tiek zāģēti pa upi atpludinātie baļķi.

AS Savienotās dzirnavas Hofšovics un Štābens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā Pasaules kara Bauskas uzņēmēji Dāvids Hofšovics un Arvēds Štābens savus uzņēmumus apvieno akciju sabiedrībā “Savienotās dzirnavas Hofšovic un Staeben”.

Abi uzņēmēji ir Bauskas labāko ģimeņu pārstāvji, kuras jau kopš 19. gadsimta beigām pārstāvētas vēlētajā Bauskas pilsētas domē. Latvijas Republikas gados abi uzņēmēji kandidē un tiek ievēlēti pilsētas domē. Štābens no vācu, bet Hofšovics no ebreju saraksta.

Ugunsgrēki un bankrots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1927. gada 28. maija naktī Hofšovica un Štābena tvaika dzirnavās un vilnas apstrādāšanas fabrikā izcēlās liels ugunsgrēks. Uguns bija tik spēcīga, ka sāka degt arī fabrikai blakus esošā Štābena divstāvu koka māja un citas blakus esošās ēkas. Bauskas ugunsdzēsējiem izdodas paglābt no uguns apkārtējās ēkas, bet fabrikas galvenā ēka izdeg pilnībā.[1]

1929. gada 10. maija naktī ugunsgrēks izceļas arī Hofšovica Lejas dzirnavās. Uguns sākas labības malšanas ierīcē. Lai arī maltuve izdeg, elektrostacija netiek bojāta. Tomēr remontdarbos pēc ugunsgrēka tiek ierobežota ne tikai dzirnavu darbība, bet arī elektrības padeve pilsētai.[2]

Jau 1930. gada februārī presē tiek atklāti rakstīts, ka uzņēmumam ir maksātnespēja. Hofšovics norāda, ka 1927. gada uzgunsgrēks Augšas dzirnavās un 1929. gada ugunsgrēks Lejas dzirnavās, kā arī 1928. gada plūdi, kuru dēļ Augšas dzirnavas nestrādāja 4 mēnešus, ir radījušas lielus zaudējumus, kurus pastiprinājusi arī Lielā Depresija.[3]

1931. gada oktobrī maksātnespējīgo parādnieku Dāvida Hofšovica un Arveda Štābena īpašumus pārņem maksātnespējas administrators un uzņēmumi Sudmaļu (vēlāk Vienības) ielā 75/77 un Rūpniecības ielā 1 un 1a tiek piedāvāti nomai.[4]

Vairākus gadus turpinās bankrotējušās akciju sabiedrības un abu uzņēmēju privātās mantas izpārdošana vairāksolīšanā. Lai segtu Dāvida Hofšovica parādu par 1928., 1929. un 1930. gada nekustamā īpašuma un ienākumu nodokļiem 1931. gada 6. jūnijā izsolē tiek piedāvāta viņa mantas — vīns, bietes, tukši baloni, ievārījums, bise, čemodāns un klavieres.[5] Vēl 1936. gadā pārdošanā tiek piedāvāti uzņēmuma nekustamie īpašumi — ēkas Rūpniecības un Dambja ielās, kā arī neapbūvētās pļavas zemes Salātu ielā.

AS Savienotās dzirnavas Bauskā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, lai izvairītos no finansiālajām problēmām un saglabātu kontroli pār uzņēmumu, Dāvids Hofšovics izveido jaunu akciju sabiedrību ar 100 000 latu pamatkapitālu “Bauskas tekstilrūpniecība, Hofschowitz un biedri”, un otru akciju sabiedrību ar 100 000 latu kapitālu “Savienotās dzirnavas Hofschwitz un biedri”. Abas akciju sabiedrības reģistrētas 1930. gada 5. aprīlī un tās dibina Dāvids Hofšovics, Vilhelms Rešanskis, Hermanis Rozengartens, Movša Rozengartens, Holandes pilsonis Johannes Mininghofs un Zviedrijas pilsonis Mārtiņš Sokolovskis.[6]

1935. gadā atkal nodeg Augšas dzirnavas ar vilnas vērptuvi, bez darba paliek gandrīz 200 cilvēki. Taču jau 1936. gadā austuve atkal uzsāk darbu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]