Bauska
- Šis raksts ir par pilsētu. Par dabas parku skatīt rakstu Bauska (dabas parks).
| Bauska | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 | |||
| |||
  Bauska | |||
| Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°EKoordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Bauskas novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1609. gada | ||
| Citi nosaukumi | vācu: Bauske | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 10,4 km2 | ||
| • sauszeme | 9,9 km2 | ||
| • ūdens | 0,4 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
| • kopā | 9 755 | ||
| • blīvums | 987,3 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi |
LV-3901 LV-3902 | ||
| Mājaslapa | www.bauska.lv | ||
| Oficiālais nosaukums: Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs | |||
| Aizsardzības numurs | 7425 | ||
| Vērtības grupa | valsts nozīmes | ||
| Tipoloģiskā grupa | pilsētbūvniecība | ||
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris | ||
 Bauska Vikikrātuvē | |||
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
Ģeogrāfiski atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.[4] Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas. Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.[5]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās Upmales zemē, vēlāk Livonijas Konfederācijas sastāvā. 15. gadsimta vidū Livonijas ordenis Mēmeles un Mūsas sateces vietā uzbūvēja Bauskas pili, blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests.
Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka Gotharda Ketlera rezidencēm. Pēc Livonijas kara beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu. Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām Lielā mēra epidēmijas laikā nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.
Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā nesaraujami saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomikas situāciju. 2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki, no tiem 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki. 2010. gada jūlijā Bauskā sasniegts vēsturiskais iedzīvotāju skaita maksimums — 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% — vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% — latvieši, 11% — krievi, 6% — lietuvieši, 3% — baltkrievi, 1,41% — poļi, 1% — ukraiņi, 0,39% — čigāni, 0,16% — vācieši, 0,08% — igauņi, 0,06% — ebreji, 1,21% — citi. 1976. gadā pilsētā bija 9,7 tūkstoši iedzīvotāju. 1941. gada augustā palikuši tikai 3883 cilvēki. 1925. gadā, pēc ilgajām kara jukām veiktajā skaitīšanā, pilsētā dzīvoja 5098 cilvēki, no tiem 3711 latvieši, 919 ebreji, 249 vācieši, 119 lietuvieši u. c. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas Impērijas sastāvā. Pilsētā bija 8300 iedzīvotāji. 1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju, no tiem latviešu bija 2984 jeb 45,6%, ebreju 2745 jeb 42,0% un vāciešu 536 jeb 8,2%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju etniskās grupas, bez tam arī nelielā skaitā Bauskā dzīvoja leiši un poļi.[6] 1797. gadā pilsētā bija tikai 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši.[7] Ap 1640. gadu jaunajā pilsētā dzīvoja 1500 cilvēki, no kuriem 1/3 bija latvieši.
Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bauskas pils muzejs[8]
- Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca[9]
- Bauskas rātsnams[10]
- Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs[11]
- Bauskas Brīvības piemineklis[12]
- Bauskas Svētā Georgija pareizticīgo baznīca[13]
- Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīca
- Pētera akmens[14]
Bauskas rātsnams (2013)
Bauskas pils
Via Baltica posms Kalna ielā
Bauskas autoosta
Bauskas robežzīme
_-_panoramio.jpg)
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Frīdrihs Bernhards Alberss, sudrabkalis.[15] Dzimis 18.gs. Bauskā, mācījies J. K.Henka darbnīcā, Rīgas zeltkaļu cunftes meistars (1763—1778).
- Kārlis Krauklings (Kraukliņš) (1792—1873), žurnālists, bibliotekārs, Gētes draugs.[16] No 1818. gada Drēzdenes avīzes redaktors, vēlāk Drēzdenes karaliskās bibliotēkas vadītājs
- Artūrs Bethers (1831—1889), anatoms un patologs.
- Alfrēds Bertušs (1849—1890), veterinārārsts.[17]
- Lazars Nisselovičs (1858—1914), jurists, sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas 3. Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas.
- Kristaps Strautmanis (1860—1919), mācītājs un kultūras darbinieks, pirmais latviešu mācītājs Bauskas latviešu luterāņu draudzē.
- Oskars Brandenburgs (1863—1918), Bauskas pilsētas vadītājs līdz 1918. gadam.
- Ābrams Īzaks Kūks (1865—1935), ievērojams rabīns, kalpojis Bauskas sinagogā no 1897. līdz 1904. gadam.
- Vilis Olavs (1867—1917), sabiedriskais darbinieks un publicists.[18] Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā, studējis teoloģiju Tērbatā.
- Kārlis Ezeriņš (1868—1934), ģenerālis.[19] 1892. gadā beidzis Viļņas kara skolu, piedalījies krievu—japāņu karā.
- Augusts Ilziņš (1872—1939), pilsētas vadītājs.[20] Beidzis Bauskas apriņķa skolu.
- Vilis Plūdonis (1874—1940), ievērojams dzejnieks. 2014. gadā viņam Bauskā atklāts piemineklis.
- Jēkabs Birgers (1877—1966), rakstnieks.[21] Mācījies Mežotnes pagastskolā un Bauskas draudzes skolā, Suvorova kadetu korpusā Varšavā. Dienējis Krievijas flotē, piedalījies Krievijas — Japānas karā, pēc tam ierēdnis Varšavā.
- Eduards Akermanis (1879-?), ārsts.[22]
- Alfrēds Razums (1880—1929), būvinženieris.[23] Darba gaitas sācis Tambovas guberņā, vēlāk kļuvis par Saratovas guberņas galveno inženieri. 1913. gadā Rīgā nodibinājis privātu būvfirmu, cēlis Daugavgrīvas un Tallinas cietokšņus.
- Krišjānis Berķis (1884—1942), ģenerālis, Latvijas Kara ministrs.
- Vilhelms Ilziņš (1885-?), policijas prefekts. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, tālāk izglītojies Viļņas karaskolā. Krievijas Impērijas militārajā dienestā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem.
- Frīdrihs Cernts (1898—1944), Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Mācījies Bauskas ģimnāzijā. 1917. gada augustā iestājies Krievijas Impērijas armijā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā.
- Marģers Stepermanis (1898—1968), vēsturnieks.[24] 1928. gadā beidzis Latvijas universitāti. Strādājis Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijā, studējis vēsturi Parīzē. Strādājis Francijas bibliotēkā un arhīvos (1931—1935).
- Voldemārs Reinholds (1903—1986), Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā un Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.
- Emīls Skujenieks (1903—1965), aktieris, režisors, rakstnieks.[25] Beidzis Bauskas ģimnāziju, strādājis par skolotāju Lietuvā. No 1929. gada dzīvoja Rīgā, strādājis par žurnālistu. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā izceļojis uz ASV.
- Raimonds Kugrēns (1912—1992), teātra režisors.[26] Beidzis Rīgas 1. vidusskolu un karaskolu. Dienējis Jelgavas 3. kājnieku pulkā. Kā Latvijas Bruņoto spēku virsnieks no Litenes izsūtīts uz Noriļlagu 1941. gadā.
- Gunārs Kugrēns (1939), aktieris.[26] 1957. gadā beidzis Bauskas 1.vidusskolu, 1963. gadā LVK Teātra fakultāti. Aktieris Liepājas teātrī.
- Ivars Vesmanis (1942), koktēlnieks.[27] Beidzis LMV. Izstādēs piedalās kopš 1967. gada.
- Uldis Dumpis (1943), teātra un kino aktieris.
- Lāsma Kugrēna (1952), aktrise.[28] Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, kādā Bauskas Tautas teātra izrādē tēlojot aizmigušu bērnu. Dzīvojusi un mācījusies Ventspilī. Teātra fakultāti beigusi 1975. gadā.
- Niks Matvejevs (1958—2014), mūziķis, komponists un vokālists.
- Kristīne Nevarauska (1981), aktrise.
- Ivars Timermanis (1982), basketbolists.
- Mārtiņš Podžus (1994) un Jānis Podžus (1994), tenisisti.
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pakroja, Lietuva
- Radvilišķi, Lietuva
- Ripina, Polija
- Hedemoras komūna, Zviedrija
- Nāhoda, Čehija
- Hašuri, Gruzija
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ «Bauskas novada dome». Bauska.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ http://riga.mfa.gov.il/mfm/Data/66604.doc
- ↑ «Kurland : Kaufmannsstand 1797». www.deutschbaltische-kaufleute.libau-kurland-baltikum.de.
- ↑ «Muzeja mājaslapa». Bauskaspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-08. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Par baznīcas vēsturi» ((latviski)). Pilis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-07. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Bauskas rātsnams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 15. jūlijā.
- ↑ «Muzeja mājaslapa». Bauskasmuzejs.lv. 2014-11-27. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Par Brīvības pieminekli».[novecojusi saite]
- ↑ «Par baznīcas vēsturi». Eleison.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Par Pētera akmeni». Tourism.bauska.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ 26,0 26,1 «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.
- ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bauska.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- laikraksts "Bauskas Dzīve"
- Bauskas Centrālā bibliotēka
- Par Bausku
| ||||||||||
| ||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|