Savvaļas aita
| Savvaļas aita Ovis orientalis Gmelin, 1774 | |
|---|---|
 Arkali (Ovis orientalis arkal) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Dobradžu dzimta (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Kazu apakšdzimta (Caprinae) |
| Ģints | Aitas (Ovis) |
| Suga | Savvaļas aita (Ovis orientalis) |
| Sinonīmi | |
|
Ovis aries | |
 Savvaļas aita Vikikrātuvē | |
Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita[1] (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae). Savvaļas aitas iedalās divās lielās grupās, un katrā no tām ir vairākas pasugas. Tās ir mufloni un uriāli. Viena no savvaļas aitas muflonu pasugām ir mājas aita (Ovis orientalis aries jeb Ovis aries aries).[2]
Sistemātikas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Savvaļas aitai ir daudzas atšķirīgas pasugas, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizētas kā sugas. DNS un molekulārie pētījumi šīs dažādās sugas ir apvienojuši vienā vienotā sugā - savvaļas aitā.[3] Tām ir atšķirīga morfoloģija, tām ir atšķirīgs pat hromosomu skaits, bet tām ir tuvu radniecīga DNS.
Balstoties uz morfoloģiskajām atšķirībām, pēdējo 200 gadu laikā aitu klasifikācijā ieviestas vairākas atšķirīgas sistemātikas.[3] Daži zinātnieki sekoja 1951. gada ierosinājumam visas aitas sistematizēt 2 sugās, sadalot tās pēc kontinentu principa - Eirāzijas savvaļas aita (O. ammon) un Kanādas savvaļas aita (O. nivicola/canadensis). Daži zinātnieki pat uzskatīja, ka ir tikai viena suga - savvaļas aita (O. ammon). Sugu skaits gadu gaitā ir svārstījies no 1 līdz 9.
Jaunākie atklājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienā no jaunākajām klasifikācijām (1973.), kas balstīta uz hromosomu skaitu, Eirāzijas savvaļas aitas sistematizētas 4 sugās, bet Ziemeļamerikas savvaļas aitas divās: muflons (O. musimon/orientalis), uriāls (Ovis vignei), argals (Ovis ammon), Dalla aita (Ovis dalli), Kanādas aita (Ovis canadensis) un sniega aita (Ovis nivicola).[3] Neskatoties uz to, ka savvaļas aitām ir atšķirīgs hromosomu skaits, daļa no sugām savā starpā hibridizējās gan nebrīvē, gan savvaļā, kur to izplatības areāli pārklājās. Turklāt to pēcnācēji bija auglīgi. Tika veikti padziļināti molekulārie pētījumi, un jau 1982. gadā tika ierosināts muflonus un uriālus sistematizēt kā vienu sugu Ovis orientalis.[3] Šim ierosinājumam seko "Pasaules zīdītāju sugu saraksts" (Mammal Species of the World) 2005. gada izdevums, nosaucot jauno apvienoto sugu par rudo aitu (Red sheep), bet tās zinātniskais nosaukums izdevumā ir Ovis aries.[2]
Tā kā jaunākie DNS pētījumi pierāda, ka mājas aitai vistiešākā radniecība ir tikai ar divām muflonu pasugām (Āzijas muflonu un Eiropas muflonu),[3] tad "Pasaules zīdītāju sugu saraksta" izdevuma sistemātiķi nosaukumu Ovis aries lieto gan domesticētajai formai, gan savvaļas formai, piemetinot, ka savvaļas formai drīkst lietot nosaukumu Ovis orientalis. Līdz ar to pastāv vairāki pieraksti, kā Ovis aries aries, Ovis aries orientalis vai Ovis orientalis aries, Ovis orientalis orientalis, utt. Tā kā dažādos pasaules informācijas avotos mājas aitas zinātniskais nosaukums tradicionāli ir Ovis aries, tad, neskatoties uz to, ka mājas aita ir savvaļas aitas pasuga, tās nosaukums visbiežāk netiek mainīts. Toties savvaļas aitai izmanto nosaukumu Ovis orientalis.[4]
Mājas aitas izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]DNS pētījumi ir ieviesuši zināmu skaidrību arī mājas aitas izcelsmē, par kuras priekštečiem gadu gaitā ir uzskatītas vairākas savvaļas aitu sugas, kā mufloni, uriāli un Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon). Vienā no populārākajām hipotēzēm tika pieņemts, ka dažādas šķirnes ir radušās no dažādām savvaļas aitu sugām. Tomēr ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka tikai divas savvaļas aitas pasugas ir izmantotas mājas aitas izveidē - Āzijas muflons un Eiropas muflons, turklāt zinātnieki izvirzīja jaunu pieņēmumu, ka Eiropas muflons ir ne tikai mājas aitas priekštecis, bet arī pirms daudziem tūkstošiem gadu savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.[3]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savvaļas aita (Ovis orientalis)
- Muflonu grupa (Ovis orientalis orientalis grupa)
- Āzijas muflons (Ovis orientalis orientalis)
- Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon)
- Isfahānas muflons (Ovis orientalis isphahanica)
- Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion)
- Lāras muflons (Ovis orientalis laristanica)
- Mājas aita (Ovis orientalis aries)
- Uriālu grupa (Ovis orientalis vignei grupa)
- Arkals (Ovis orientalis arkal)
- Baludžistānas uriāls (Ovis orientalis blanfordi)
- Buhāras uriāls (Ovis orientalis bochariensis)
- Pendžābas uriāls (Ovis orientalis punjabiensis)
- Stepes aita (Ovis orientalis vignei)
- Turkmenistānas kalnu aita (Ovis orientalis cycloceros)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ovis aries Red sheep». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Peter Grubb: Order Perissodactyla. In: Don E. Wilson, DeeAnn M. Reeder (Hrsg.): Mammal Species of the World. A Taxonomic and Geographic Reference. 3. Auflage. Johns Hopkins University Press, Baltimore 2005, ISBN 0-8018-8221-4, S. 637–722 (S. 708–710).
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
- ↑ «IUCN: Ovis orientalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2011. gada 20. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- International Wild Sheep Arhivēts 2007. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.