1951. gads
(Pāradresēts no 1951)
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1951. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1951. gads Latvijā.
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1951 MCMLI |
Ab urbe condita | 2704 |
Armēņu kalendārs | 1400 ԹՎ ՌՆ |
Asīriešu kalendārs | 6701 |
Bahá'í kalendārs | 107—108 |
Bengāliešu kalendārs | 1358 |
Berberu kalendārs | 2901 |
Budistu kalendārs | 2495 |
Burmiešu kalendārs | 1313 |
Bizantiešu kalendārs | 7459—7460 |
Ķīniešu kalendārs | 庚寅年 (Metāla tīģeris) 4647 vai 4587 — līdz — 辛卯年 (Metāla trusis) 4648 vai 4588 |
Koptu kalendārs | 1667—1668 |
Etiopu kalendārs | 1943—1944 |
Ebreju kalendārs | 5711—5712 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2007—2008 |
- Shaka Samvat | 1873—1874 |
- Kali Juga | 5052—5053 |
Holocēna kalendārs | 11951 |
Igbo kalendārs | 951—952 |
Irānas kalendārs | 1329—1330 |
Islāma kalendārs | 1370—1371 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4284 |
1951. (MCMLI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. janvāris — Korejas kara laikā Ķīnas un Ziemeļkorejas spēki ieņēma Seulu.
- 18. janvāris — Papua - Jaungvinejā notika vulkāna Lamingtons izvirdums. Bojā gāja aptuveni 3000 cilvēku.
- 27. janvāris — notika pirmais kodolizmēģinājums ASV Nevadas poligonā.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. marts — Korejas karš: Operācija Ripper — Korejā ANO spēki ģenerāļa Metjū Ridžveja vadībā sāka uzbrukumu Ķīnas spēkiem.
- 14. marts:
- Korejas karš: otro reizi ANO spēki ieņēma Seulu.
- Rietumvāciju iekļāva UNESCO.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. aprīlis — Gruzijas PSR pieņēma Gruzijas PSR karogu.
- 17. aprīlis — dibināts Argentīnas Antarktikas institūts.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6.—17. jūnijs — Berlīnē notika pirmais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jūlijs — izveidota Starptautiskā Džudo federācija.
- 20. jūlijs — par Jordānijas karali kļuva Talals.
- 29. jūlijs — notika Miss World pirmais konkurss, kurā uzvarēja zviedriete Kiki Hāhansone.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. septembris — starp Sabiedrotajiem un Japānu parakstīts Sanfrancisko līgums.
- 20. septembris — Grieķiju un Turciju iekļāva NATO sastāvā.
- 28. septembris — atklāts Jupitera pavadonis Ananke.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. janvāris — Rašs Limbo (Rush Limbaugh), amerikāņu radio žurnālists (miris 2021. gadā)
- 28. janvāris — Leonīds Kadeņuks (Леонід Костянтинович Каденюк), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 31. janvāris — Fils Kolinss (Phil Collins), angļu mūziķis
- 14. februāris — Kevins Kīgans (Kevin Keegan), Anglijas futbolists, treneris
- 20. februāris — Gordons Brauns (James Gordon Brown), britu politiķis
- 13. marts — Freds Berijs (Fred Berry), ASV aktieris un dejotājs (miris 2003. gadā)
- 15. aprīlis — Džons Filipss (John Lynch Phillips), ASV kosmonauts
- 21. aprīlis — Maikls Frīdmens (Michael Freedman), ASV matemātiķis
- 3. maijs — Jans Beleckis (Jan Krzysztof Bielecki), poļu politiķis un ekonomists
- 19. maijs — Vītauts Ķernaģis (Vytautas Kernagis), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (miris 2007. gadā)
- 26. maijs:
- Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس), Sīrijas pirmais kosmonauts
- Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (mirusi 2012. gadā)
- 30. maijs — Fernando Lugo (Fernando Armindo Lugo Méndez), Paragvajas prezidents, katoļu bīskaps
- 19. jūnijs — Aimans az Zavāhirī (أيمن محمد ربيع الظواهري), Ēģiptes teologs, Al-Qaeda līderis
- 14. jūlijs — Estere Daisone (Esther Dyson), ASV žurnāliste, uzņēmēja, filantrope
- 21. jūlijs — Robins Viljamss (Robin Williams), ASV aktieris (miris 2014. gadā)
- 28. jūlijs — Santjago Kalatrava (Santiago Calatrava Valls), spāņu arhitekts
- 3. augusts — Hanss Šlēgels (Hans Schlegel), Vācijas kosmonauts
- 19. augusts — Džons Dīkons (John Richard Deacon), angļu mūziķis
- 20. augusts — Mohameds Morsī (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (miris 2019. gadā)
- 24. augusts — Orsons Skots Kārds (Orson Scott Card), ASV fantastikas rakstnieks
- 30. augusts — Ģedimins Ķirķils (Gediminas Kirkilas), Lietuvas politiķis
- 12. septembris — Bertijs Aherns (Bertie Ahern), Īrijas politiķis
- 13. septembris — Salva Kīrs Majardits (Salva Kiir Mayardit), Dienvidsudānas prezidents
- 15. septembris — Johans Nēskenss (Johan Neeskens), Nīderlandes futbolists treneris
- 20. septembris — Gijs Leflērs (Guy Damien Lafleur), Kanādas hokejists
- 21. septembris — Aslans Mashadovs (Аслан Али кӏант Масхадан), Ičkērijas prezidents (miris 2005. gadā)
- 2. oktobris — Sting (Gordons Samners), angļu mūziķis
- 5. oktobris — Bobs Geldofs (Bob Geldof), īru mūziķis
- 25. novembris — Džonijs Reps (Johnny Rep), Nīderlandes futbolists
- 1. decembris — Aleksandrs Aleksandrovs (Александър Александров), Bulgārijas kosmonauts
- 18. decembris — Elvins Rots (Alvin E. Roth), ASV ekonomists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Edvards Bašnells (Edward Bushnell), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
- 7. janvāris — Renē Genons (René Guénon), franču filozofs (dzimis 1886. gadā)
- 10. janvāris — Sinklērs Lūiss (Sinclair Lewis), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1885. gadā)
- 27. janvāris — Karls Gustavs Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim), Somijas politiķis un karavīrs (dzimis 1867. gadā)
- 30. janvāris — Ferdinands Porše (Ferdinand Porsche), Austrijas autoinženieris (dzimis 1875. gadā)
- 19. februāris — Andrē Žids (André Gide), franču rakstnieks (dzimis 1869. gadā)
- 26. aprīlis — Arnolds Zommerfelds (Arnold Sommerfeld), vācu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1868. gadā)
- 28. aprīlis — Viktors Lindbergs (Victor Lindberg), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 29. aprīlis — Ludvigs Vitgenšteins (Ludwig Josef Johann Wittgenstein), Austrijas, Apvienotās Karalistes filozofs (dzimis 1889. gadā)
- 3. maijs — Marsels Lalu (Marcel Lalu), franču vingrotājs, pasaules čempions sporta vingrošanā (dzimis 1882. gadā)
- 15. jūnijs — Telemahs Karakals (Τηλέμαχος Καράκαλος), grieķu paukotājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1866. gadā)
- 21. jūnijs — Gistavs Sandrā (Gustave Sandras), franču vingrotājs, olimpiskais čempions vingrošanā (dzimis 1872. gadā)
- 13. jūlijs — Arnolds Šēnbergs (Arnold Schoenberg), austriešu komponists (dzimis 1874. gadā)
- 23. jūlijs — Filips Petēns (Philippe Pétain), franču maršals un politiķis (dzimis 1856. gadā)
- 1. augusts — Džons Peins (John Paine), amerikāņu sporta šāvējs, olimpiskais čempions šaušanā (dzimis 1870. gadā)
- 15. augusts — Artūrs Šnābels (Artur Schnabel), Austrijas pianists un komponists (dzimis 1920. gadā)
- 31. augusts — Pāls Kopāns (Pál Koppán), ungāru vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
- 28. septembris — Karls Alberts Andersens (Carl Albert Andersen), norvēģu vieglatlēts un vingrotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1876. gadā)
- 26. novembris — Klements Etlijs (Clement Attlee), britu politiķis (dzimis 1883. gadā)
- 31. decembris — Maksims Ļitvinovs (Максим Максимович Литвинов), PSRS politiķis (dzimis 1876. gadā)
Kalendārs[labot pirmkodu]
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1951 |