Senspārņi
| Senspārņi Paleoptera (Martynov, 1923) | |
|---|---|
 Zaļā viendienīte (Ephemera danica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Seškāji (Hexapoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Infraklase | Senspārņi (Paleoptera) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.[1] Balstoties uz fosilajiem atradumiem, senspārņu infraklasē ir vairākas aizvēsturiskās kārtas. Vislielākā senspārņu sugu dažādība dzīvoja karbona periodā, bet pēkšņi masveidā izmira perma periodā pirms 250 miljoniem gadu.[2]
Zinātniskais nosaukums Paleoptera cēlies no grieķu valodas vārdiem — paleo nozīmē 'primitīvs', bet ptera — 'spārni'.[2]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visu mūsdienās dzīvojošo senspārņu sugu kāpuri dzīvo un attīstās ūdenī, bet pieaugušie īpatņi ir lidojoši kukaiņi. Tiem ir lieli, membrānveida spārni, kas, sakļauti miera stāvoklī, nepieguļ pie ķermeņa, bet atrodas vai nu uz sāniem no ķermeņa, vai vertikāli virs ķermeņa. Pretēji jaunspārņu infraklases (Neoptera) sugām lielākā daļa senspārņu infraklasei piederošo kukaiņu miera stāvoklī nespēj sakļaut savus spārnus tā, lai tie nosegtu ķermeni, atrodoties tam paralēlā plaknē. Izņēmums ir aizvēsturiskā, izmirusī Diaphanopterodea dzimta, kuras sugas spēja salocīt spārnus, nosedzot ķermeni, bet unikālā, atšķirīgā veidā, salīdzinot ar jaunspārņiem. Visiem senspārņiem ir īsas kājiņas, ar kurām tie spēj vai nu pieķerties, vai kaut ko saķert, bet tie nespēj ar kājiņām pārvietoties, rāpot.[2]
Vislielākais kukainis, kāds jebkad ir dzīvojis, ir Meganeura monyi, kas pieder pie senspārņu infraklases. Tas bija spārei līdzīgs kukainis, kura ķermeņa garums bija 30 cm, bet spārnu plētums 75 cm.[2]
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senspārņu grupas spārnu novietošanas īpašība miera stāvoklī automātiski nenozīmē, ka šīs grupas sugas ir savstarpēji radniecīgas. Šī grupa vienkārši apvieno visus tos kukaiņus, kas nav jaunspārņi. Zinātnieki joprojām nav atraduši citas kopsakarības abām infoklasē esošajām mūsdienu kārtām, tādēļ tiek piedāvātas arī citas alternatīvās sistemātikas. Spāru kārta un viendienīšu kārta nevis tiek apvienotas vienā infraklasē, bet sistemtizētas kā māsas taksoni jaunspārņiem. Turklāt daži sistemātiķi uzskata, ka spāres ir tuvāk radniecīgas jaunspārņiem, bet citi, ka viendienītes.[3]
Daļa zinātnieku senspārņu grupā sistematizē arī izmirušos paleozoja laika knābjgalvju kukaiņus paleodiktiopterus (Palaeodictyopteroidea), uzskatot, ka senie knābjgalvji ir vai nu māsas taksons spārēm un viendienītēm, vai bāzes grupa un visām pieminētajām grupām būtu jābūt sistematizētām senspārņos.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(5877648960).jpg)
- Senspārņu infraklase (Paleoptera)
- †Paleodiktiopteru virskārta (Paleodictyopterida)
- †kārta Archodonata
- †kārta Diaphanopterodea
- †kārta Megasecoptera
- †kārta Palaeodictyoptera
- Spāru virskārta (Odonatoptera)
- Spāru kārta (Odonata)
- †dzimta Campylopteridae
- †dzimta Erasipteridae
- †dzimta Lapeyriidae
- †kārta Geroptera
- †kārta Protanisoptera
- †kārta Protodonata
- †kārta Protozygoptera
- †kārta Triadophlebioptera
- Viendienīšu virskārta (Ephemeropteroidea)
- Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Palaeoptera
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Subclass Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 12. janvārī.
- ↑ «Tolweb: Pterygota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. decembrī. Skatīts: 2014. gada 12. janvārī.