Fosilijas

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fosilija)
Jump to navigation Jump to search
Trīs mazas amonītu fosilijas, katra aptuveni 1,5 cm diametrā

Fosilijas (latīņu: fossilis — 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi[1] ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi. Tās var būt no pāris milimetrus lielām baktērijām līdz milzīgiem, vairāk nekā tonnu sverošiem dinozauriem. To vecums var sasniegt vairākus miljonus gadu. Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir paleontoloģija.

Fosiliju iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc fosiliju saglabāšanās veida izšķir eufosilijas (pārakmeņojies organisma ķermenis, tā daļas, fragmenti), ihnofosilijas (pārakmeņojušies pēdu nospiedumi un citi organismu darbības nospiedumi) un hemofosilijas (organisko molekulu fragmenti).[2]

Savukārt pēc izmēriem izdala makrofosilijas un mikrofosilijas. Mikrofosilijas ir redzamas tikai mikroskopā, dažreiz vēl izdala nanofosilijas, kas ir vēl sīkākas, nav redzamas parastā mikroskopā. Pie mikrofosilijām pieder liecības par baktērijām un ziedputekšņiem.

Fosilizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skudras fosilija dzintarā

Fosilizācija jeb pārakmeņošanās ir process, kura rezultātā dzīvie organismi vai tā daļas sacietē. Fosilizācija norisinās reti, parasti organismi pēc nāves noārdās, citi organismi to izmanto kā enerģijas avotu. Visbiežāk fosilizācija ir notikusi, kad īsi pēc nāves organismu noklāja vide, kas neļauj citiem organismiem to noārdīt, piemēram, dubļi, nogruvumi, sveķi, lava. Laikam ritot, minerālvielas ieplūst organisma atliekās, kas organismu pārakmeņo. Fosilizācija parasti skar organisma cietās daļas, tas ir, kaulus, zobus, gliemežvākus. Reti ir sastopamas fosilijas, kas veidojas no mīkstiem audiem, piemēram, tārpu fosilijas.

Paleontoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: paleontoloģija

Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir paleontoloģija. Paleontologi fosilijas ir atraduši visā pasaulē, gan karstos tuksnešos, gan mitros tropu mežos. Fosilijas ļauj uzzināt, cik dažāda bioloģiskā daudzveidība ir bijusi pirms miljoniem gadu. Fosilijas sniedz arī informāciju par Zemes garozas izmaiņām. Piemēram, megalodona fosilija Jūtas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ļauj spriest, ka sen senos laikos šī teritorija ir bijusi zem ūdens.[3] Jūras dzīvnieku fosilijas Himalajos apstiprina teoriju par šo kalnu rašanos, kad Indijas plātne sadūrās ar Eirāzijas plātni.

Fosiliju kolekcijas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Dabas muzejā tiek glabāta plaša seno augu, dzīvnieku un citu organismu fosiliju kolekcija. Lielākā daļa no tām izveidojušās mezozoja un paleozoja laikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Pārakmeņojumi». Tēzaurs. Skatīts: 2020. gada 24. septembrī.
  2. «Ископаемые остатки организмов» (krievu). Большая российская энциклопедия. Skatīts: 2020. gada 24. septembrī.
  3. «Fossil» (angļu). National Geographic. Skatīts: 2020. gada 25. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]