Sentlūsijas amazone
| Sentlūsijas amazone Amazona versicolor (Müller, 1776) | |
|---|---|
 Atsauce uz attēlu Sentlūsijas amazone | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Papagaiļveidīgie (Psittaciformes) |
| Dzimta | Papagaiļu virsdzimta (Psittacidae) |
| Apakšdzimta | Neotropikas papagaiļi (Arinae) |
| Ģints | Amazones (Amazona) |
| Suga | Sentlūsijas amazone (Amazona versicolor) |
 Sentlūsijas amazone Vikikrātuvē | |
Sentlūsijas amazone (Amazona versicolor) ir papagaiļu dzimtas putns, kas pieder amazones ģintij. Suga endēma Sentlūsijai un ir šīs nelielās salu valsts nacionālais putns.[1]
Sugas latīniskais nosaukums versicolor ("daudzās krāsas") precīzi raksturo Sentlūsijas amazones krāsām bagāto un raibo apspalvojumu.
Izplatība un dzīvesvieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopams Sentlūsijas dienvidu centrālajos kalnu rajonos, galvenokārt 500—900 m augstumā. Apdzīvotības platība aptuveni 140 km². Dod priekšroku pirmatnējiem mežiem, bet meklē barību arī mežos, kurus skārusi cilvēku darbība. Ligzdo koku dobumos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spilgts un drukns putns. Ķermeņa garums 43 cm. Meža krēslā Sentlūsijas amazone saplūst ar zaļo lapotni, bet saules staros tās sarkanās, zaļās un zilās spalvas sāk krāšņi vizuļot un laistīties.
Kā pārējām amazonēm, apspalvojumā dominē zaļā krāsa — zaļas spārnu ārējās lidspalvas un pakausis, iekšējās spārnu lidspalvas tumši zilas ar sarkanu josliņu gar lidspalvu malu. Galvas priekšpuse un piere spilgti zili, kas pāriet balākos toņos. Krūšu augšdaļa sarkana, vēdera virzienā kļūst sarkanbrūna un raiba un gaiši zaļgana; dažiem īpatņiem sarkanās krūtis ir izteikts plankums, bet citiem — tikai neliela josliņa. Gaiši zaļās astes spalvas pie pamatnes sarkanzilas, to gali zaļgandzelteni.
Knābis un kājas pelēkas, acs varavīksne oranža.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārtiek no augļiem un sēklām koku galotnēs. Barības meklējumos dodas agri no rītiem un vakaros.[4]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sentlūsijas amazones skaitu samazināja mežu izciršana un dabiskās vides izzušana, orkāni, medības un tirgošanās. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta organizētā sabiedrības izglītošana un aizsardzības pasākumi paglāba sugu no izzušanas[5][6][7], kā arī pamudināja to pasludināt par vienu no nacionālajiem simboliem. 1975. gadā tika sākta sekmīga programma, lai putnus pavairotu nebrīvē. Savvaļas populācija iekļauj aptuveni 350—500 īpatņus.[2][8]
Sentlūsijas amazoņu skaits palielinās, taču nelielās populācijas un ierobežotā salas areāla dēļ Sarkanajā grāmatā tā ierindota starp sugām ar augstu apdraudējuma risku.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ St. Lucis Forestry Departmen
- ↑ 2,0 2,1 «BirdLife International». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2015. gada 20. martā.
- ↑ «Beauty of Birds». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ «Wildscreen Arkive». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. novembrī. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ «Species Management Guidelines, compiled by Nadja Ziegler in 2000». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ «Durrell Wildlife Conservation Trust». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembrī. Skatīts: 2015. gada 21. martā.
- ↑ !t's time. 50th anniversary commemorative plate."Durrell started to work with St. Lucia parrot in 1975, when there were only 100 or so parrots remaining and habitat loss were severely threatening its survival. As a safeguard, parrots were brought to Durrell to found a captive programme, while in st. Lucia laws to protect the parrot and the forest were strengthened and enforced and an awareness compaign launched. These measures have been highly effective — a survey carried out in 2009, led by Durrell, estimated the population now to be in the region 0f 2.000, a remarkable recovery.
- ↑ 8,0 8,1 Amazona versicolor, Sarkanā grāmata
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-2-0 Nepareizs ISBN, 109—114. lpp.