Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
SOK kods SRB
NOK Serbijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.oks.org.rs (serbiski)
Valsts karogs: Brazīlija Riodežaneiro, Brazīlija
2016. gada 5.21. augusts
Dalībnieki 103 (58 vīrieši un 45 sievietes) (14 sporta veidos)
Karognesējs Ivana Maksimoviča (atklāšana)[1]
Tijana Bogdanoviča (noslēgums)
Medaļas
32. vieta
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
2 4 2 8
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Citas saistītas dalības
 Dienvidslāvija (1920 — 1992 ZOS)
 Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki (1992 VOS)
 Serbija un Melnkalne (1996 — 2006)

Serbija piedalījās 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro, no 2016. gada 5. līdz 21. augustam. Šīs bija Serbijas ceturtās vasaras olimpiskās spēles, kopš tās debijas 1912. gadā. Serbijas olimpisko komandu šajās vasaras spēlēs veidoja 103 sportisti (58 vīrieši un 45 sievietes), kuri startēja 14 olimpiskajos sporta veidos.

Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja 8 olimpiskās medaļas (2 zelta, 4 sudraba un 2 bronzas medaļas), ierindojoties 32. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita. Šis ir Serbijas labākais panākums olimpiskajās spēlēs kopš Dienvidslāvijas sabrukuma.[2] 54 Serbijas sportisti kopā ieguva medaļas, galvenokārt Serbijai tradicionāli spēcīgajos komandu sporta veidos.[3] Zelta medaļas izcīnīca cīņas sporta pārstāvis Davors Štefaneks un Serbijas vīriešu ūdenspolo komanda. Šī bija vīriešu ūdenspolo komandas trešā medaļa olimpiskajās spēlēs, iepriekšējās divās vasaras olimpiskajās spēlēs — 2008. gadā Pekinā un 2012. gadā Londonā — izcīnīja bronzas medaļas. Davors Štepaneks bija pirmais serbs, kurš pēc 32 gadu pārtraukuma ieguva zelta medaļu cīņas sportā. Sudraba medaļas izcīnīja tekvondo sportiste Tijana Bogdanoviča, smaiļošanas un kanoe airēšanas pārstāvji Marko Tomičevičs un Milenko Zoričs, Serbijas sieviešu volejbola komanda un Serbijas vīriešu basketbola komanda. Savukārt bronzas medaļas izcīnīja vieglatlēte Ivana Španoviča un Serbijas sieviešu basketbola komanda.[4][5]

Serbijas karognesēja olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā bija sporta šāvēja Ivana Maksimoviča, savukārt noslēguma ceremonijā valsts karogu nesa tekvondo sportiste, olimpiskās sudraba medaļas īpašniece, Tijana Bogdanoviča.[1]

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Davors Štefaneks 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu cīņas sportā.
Medaļa Sportists Sporta veids Notikums Datums
Zelts Davors Štefaneks  Cīņas sports Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, 66 kg 16. augusts
Zelts Serbijas vīriešu ūdenspolo komanda:  Ūdenspolo Vīriešu turnīrs 20. augusts
Sudrabs Tijana Bogdanoviča  Tekvondo Sievietes, 49 kg 17. augusts
Sudrabs Marko Tomičeviča un Milenko Zoriča  Smaiļošana un kanoe airēšana Vīrieši, K-2, 1000 m 18. augusts
Sudrabs Serbijas sieviešu volejbola komanda:  Volejbols Sieviešu turnīrs 20. septembris
Sudrabs Serbijas vīriešu basketbola komanda:  Basketbols Vīriešu turnīrs 21. septembris
Bronza Ivana Španoviča  Vieglatlētika Sievietes, tāllēkšana 17. augusts
Bronza Serbijas sieviešu basketbola komanda:  Basketbols Sieviešu turnīrs 20. augusts

Sadalījums sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā
 Basketbols 1 1 2
 Cīņas sports 1 1
 Smaiļošana un kanoe airēšana 1 1
 Tekvondo 1 1
 Ūdenspolo 1 1
 Vieglatlētika 1 1
 Volejbols 1 1
Kopā (7 sporta veidi) 2 4 2 8

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbijas olimpisko komandu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 103 sportisti, 58 vīrieši un 45 sievietes, kuri startēja 14 olimpiskajos sporta veidos. Šī ir līdz šim otra lielākā Serbijas komanda vasaras olimpiskajās spēlēs (lielākā 2012. gada Londonas spēlēs — 116 sportisti).[6] Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē tajās startēja gan sieviešu, gan vīriešu Serbijas basketbola komanda.

Tradicionālie komandu sporta veidi veidoja gandrīz pusi no Serbijas sportistu komandas, 49 sportistus. Tomēr no individuālajiem sporta veidiem visvairāk sportistu startēja vieglatlētikā. Pavienam sportistam no Serbijas bija pārstāvēti kalnu un šosejas riteņbraukšanā, džudo un galda tenisā.

No Serbijas olimpiskās komandas izceļami tādi sportisti kā, iepriekšējo 2012. gada Londonas spēļu sudraba medaļnieks, tenisists Novads Džokovics, kurš uz olimpisko spēļu laiku bija labākais vīriešu tenisists pasaulē. Kā arī tekvondo sportiste Milica Mandiča, kura pirms četriem gadiem izcīnīja pirmo zelta medaļu Serbijai. Sporta šaušanas leģendai Stevanam Pletikosičam šīs bija sestās vasaras olimpiskās spēlēs. Viņš bija arī vecākais Serbijas komandas pārstāvis, 43 gadi spēļu norises brīdī.

Citi ievērojami Serbijas komandas pārstāvji bija vieglatlēte un Eiropas čempione tallēkšanā Ivana Špatoviča, sporta šāvēja un Eiropas Spēļu zelta medaļniece Zorana Arunoviča, brīvā stila peldētājs un 2012. gada Londonas spēļu finālists Velimirs Stjepanovičs, vīriešu ūdenspolo komandas kapteinis Živko Gocičs un basketbolists Nikola Jokičs, kurš tajā brīdī spēlēja ASV klubā Denveras "Nuggets".

Sportistu sadalījums sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta veids Vīrieši Sievietes Kopā
 Airēšana 4 4
 Basketbols 12 12 24
 Cīņas sports 3 3
 Džudo 1 1
 Galda teniss 1 1
 Peldēšana 2 2 4
 Riteņbraukšana 1 1 2
 Smaiļošana un kanoe airēšana 6 4 10
 Šaušana 5 4 9
 Tekvondo 2 2
 Teniss 3 3 6
 Ūdenspolo 13 13
 Vieglatlētika 7 5 12
 Volejbols 12 12
Kopā (14 sporta veidi) 58 45 103

Sportistu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reakcija uz Kosovas dalību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albānijas boikotu dēļ pēc Dienvidslāvijas sabrukuma tikai serbi no Kosovas un Metohijas piedalījās Serbijas un Melnkalnes un Serbijas sastāvā. 2008. gada 17. februārī Kosovas parlaments paziņoja par neatkarību no Serbijas, bet Serbija to neatzīst un uzskata par tās dienvidu provinci.[7] 2014. gada 9. decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzina Kosovas Olimpisko komiteju, neskatoties uz to, ka tā nebija Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle vai novērotājvalsts, un tāpēc Kosova piedalījās 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Riodežaneiro.

Reaģējot uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu pieņemt Kosovu par pilntiesīgu locekli, Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs sporta ministrs Vaņa Udovičičs pauda neapmierinātību un izteicās, ka šīs spēles vajadzētu boikotēt. Tomēr Serbijas Olimpiskā komiteja darīja visu iespējamo lai šāds lēmums netiktu pieņemts.[8][9] Pirms 2016. gada vasaras olimpisko spēļu ceremonijas Vaņa Udovičičs ieteica Serbijas sportistiem izstāties no sacensībām, ja viņiem medaļu ceremonijā būtu jākāpj uz pjedestāla kopā ar sportistiem no Kosovas.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Ivana Maksimovic-Andjusic is Serbia's flag bearer in Rio». B92. 2016. gada 19. jūlijs.
  2. «Американци најуспешнији, Србија 32. по броју медаља» [Americans are the most successful; Serbia ranks 32nd in the medal tally] (serbu). Politika. 2016. gada 21. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  3. «Veliki uspeh Srbije: Od 103 sportista, 54 osvojilo medalje» [A tremendous success for Serbia; Of the 103 athletes, 54 of them won medals] (serbu). B92. 2016. gada 21. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  4. «Serbian wrestler Davor Stefanek wins Olympic gold». B92. 2016. gada 17. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  5. «Silver for Schippers and history for Spanovic». European Athletics. 2016. gada 18. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  6. «У Рију 103 спортиста Србије» [103 Serbian athletes are going to Rio] (serbu). Politika. 2016. gada 21. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. janvāris.
  7. «Kosovo MPs proclaim independence». BBC. Skatīts: 2015. gada 1. jūlijs.
  8. Karolos Grohmann. «Kosovo earns Olympic recognition, Serbia furious». Reuters, 2014. gada 10. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. decembrī. Skatīts: 2019. gada 4. maijā.
  9. «Kosovo Gets Full Membership In International Olympic Committee». RFERL. Skatīts: 2014. gada 9. decembris.
  10. Paul Myerberg. «Viktor Troicki supports Serb sports minister's stance on Kosovo». USA Today, 2016. gada 7. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]