Sikspārņu alas
Sikspārņu alas (arī Zābaku alas) ir mākslīgi veidotas alas Kazu gravas apkārtnē. 1985. gadā šīs alas apzināja un uzmērīja alu pēnieks Guntis Eniņš.[1] Šīs ir lielākās dolomītu alas Latvijā. Pavisam Kazu ielejas apkārtnē tika atrastas 7 alas, no kurām viena pie Ceipu mājām jau bija aizbrukusi.[1] Vairāki ģeologi uzskata, ka alu izcelsme ir saistāma ar karsta vai sufozijas procesu, bet patiesībā laika posmā no 1905. līdz 1910. gadam šeit pazemē tika lauzts dolomīts, kuru pēc tam veda dedzināt uz tuvējiem kaļķu cepļiem, savukārt pēcāk alas veidojušās iebrūkot to griestiem.[1][2] Mūsdienās ir aizliegts doties uz šīm alām, jo tajās ziemo viena no lielākajām sikspārņu kolonijām Latvijā un alas griestos atrodas bīstamas, nenoturīgas dolomīta plāksnes. Lielajā Sikspārņu alā, kuras eju kopgarums ir[1]-64 metri un kopējais tilpums 175 m2[3], 1985. gadā tika apgredzenoti 246 sikspārņi, kas ir lielākais skaits sikspārņu novērošanas vēsturē Latvijā,[1] bet pēc vairākiem tūristu grupu apmeklējumiem sikspārņi skaits alā ir ievērojami sarucis.[3] Lielā Sikspārņu ala bija pirmā ala Latvijā, kuru uzmērot, garums pārsniedza 50 m.[3] Reizēm šajās alās mēdz būt iežu nobrukumi, par ko liecina dolomītu atlūžņi un šķembas uz alas grīdas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koordinātas: 57°19′56″N 25°19′58″E / 57.33222°N 25.33278°E
G.Eniņš. Latvijas dabas brīnumi 227.-223. lpp