Pāriet uz saturu

Siltumvadītspēja

Vikipēdijas lapa
Attēlā redzama vienkāršota vienas dimensijas siltumvadīšana caur plakanu sienu. Karstajā pusē temperatūra ir T₂, aukstajā pusē T₁. Siltuma plūsma q (W/m²) notiek no karstās uz auksto pusi caur materiālu ar biezumu L un siltumvadītspēju λ. Šo procesu apraksta Fourjē likums: q = λ·(T₂−T₁)/L. Jo lielāks ir λ, jo efektīvāk materiāls vada siltumu.
Siltuma plūsma caur homogēnu slāni starp divām temperatūrām. Siltums vienmēr plūst no siltākās vides (T₂) uz aukstāko (T₁)

Siltumvadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla spēju vadīt siltumu. To parasti apzīmē ar grieķu burtu λ (lambda), mērvienība ir . Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.[1]

Jo mazāka ir λ vērtība, jo labāk materiāls darbojas kā siltumizolators. Siltumvadītspēju ietekmē materiāla blīvums, mitrums, porainība un temperatūra. Būvniecībā λ izmanto, lai aprēķinātu konstrukciju siltumpretestību R un siltumcaurlaidību U, tāpēc λ ir viens no galvenajiem kritērijiem ārsienu, jumtu un grīdu projektēšanā.

Starptautiskajā praksē siltumvadītspējas koeficientu apzīmē ar λ; dažos avotos sastop arī κ (kappa) vai k. Šajā kontekstā tiek lietots λ.

Pielietojums būvniecībā

[labot | labot pirmkodu]

Latvijā ēku energoefektivitātes prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku energoefektivitātes aprēķināšanas metode un ēku energosertifikācija (2013).

Saskaņā ar tiem jaunbūvēm ārsienu siltumcaurlaidības koeficientam jābūt U ≤ 0,20 W/(m²·K).[2]

Praksē tas nozīmē, ka siltumvadītspēja (λ) tiek izmantota, lai aprēķinātu ārsienas kopējo siltumpretestību R un siltumcaurlaidību U pēc formulas:

, kur d ir slāņa biezums metros, bet λ ir materiāla siltumvadītspēja.

, kur Rsi un Rse ir iekšējās un ārējās virsmas pretestības.

Piezīme: Rsi un Rse ir standarta virsmas siltumpretestības vērtības, ko nosaka EN ISO 6946.

Tās atspoguļo plāno nekustīgā gaisa slāni (t.s. "gaisa plēvi"), kas vienmēr veidojas pie konstrukcijas saskares ar iekšējo un ārējo gaisu:

  • Rsi = 0,13 m²·K/W (iekšējā virsma, vertikālām sienām);
  • Rse = 0,04 m²·K/W (ārējā virsma, vertikālām sienām).

Šīs vērtības tiek ņemtas kā konstantes un neatkarīgi no tā, vai siena ir apmesta, krāsota vai siltināta, gaisa plēve veidojas uz jaunās ārējās virsmas.

Ārsienas piemērs

[labot | labot pirmkodu]

Apskatīsim tipisku ārsienu:

  • 150 mm minerālvates izolācija (λ ≈ 0,037 W/m·K)
  • 120 mm ķieģeļu mūris (λ ≈ 0,70 W/m·K)

Aprēķins:

  • Minerālvates slānis: R = 0,15 / 0,037 ≈ 4,05 m²·K/W
  • Ķieģeļu mūris: R = 0,12 / 0,70 ≈ 0,17 m²·K/W
  • Kopējā R vērtība ar virsmas pretestībām: Rtotal ≈ 0,13 + 4,05 + 0,17 + 0,04 ≈ 4,39 m²·K/W
  • U = 1 / 4,39 ≈ 0,23 > 0,2 W/(m²·K)

Šāda siena neatbilst jaunbūves prasībām (0,20), taču būtu piemērota renovācijai, kur pieļauj augstāku U vērtību (piemēram, 0,23–0,25). Lai atbilstu normatīvam, būtu jāpalielina minerālvates slānis līdz ~180 mm.

Plaši izplatītie būvmateriāli un to siltumvadītspēja pie ~20 °C[3]
MateriālsSiltumvadītspēja

λ, W/(m·K)

Piezīme
Gaiss (nekustīgs)~0,025Ideāls izolators tikai bez kustības
EPS putupolistirols0,035–0,038Fasāžu un grīdu siltinājumam
PIR plāksnes0,022–0,024Plānāks slānis dod to pašu efektu
Minerālšķiedru plāksnes0,036–0,040Nedegošs izolācijas materiāls
Gāzbetons ~500 kg/m³0,10–0,12Nesošs un silts mūris
Keramikas pilnķieģelis~0,70Blīvs, prasa papildus siltinājumu
Klinkerķieģelis~1,00Ļoti blīvs un dekoratīvs, nav silts
Keramikas ķieģelis ar caurumiem0,30–0,40Vieglāks, siltāks par pilno
Keramzītbetons0,14–0,30Atkarīgs no blīvuma
Koks (sausā veidā)0,13–0,17Atkarīgs no šķiedru virziena
OSB plātne~0,13Koka karkasa konstrukcijās
Kokskaidu plātne0,14–0,18Atkarīgs no blīvuma
Ģipškartons~0,25Sienu apšuvumam
Apmetums cementa-kaļķa0,70–0,90Atkarīgs no sastāva
Betons parasts1,7–2,1Ļoti augsta λ, prasa siltinājumu
Dzelzsbetons2,0–2,3Ar stiegrojumu
Asfalts0,70–0,75Ceļu segumam
Smilts (sausa)0,25–0,30Siltuma vadītspēja pieaug ar mitrumu
Grants0,35–0,40Atkarīgs no frakcijas
Šķembas smalkas (4–8 mm)0,35–0,45Pie blīvas ieklāšanas
Šķembas rupjas (16–32 mm)0,40–0,55Ar lielākām gaisa spraugām
Izdedži berami0,12–0,15Atkarīgs no frakcijas un mitruma

Piezīme: Vērtības ir orientējošas un atkarīgas no blīvuma, mitruma un temperatūras. Būvaprakstos jālieto ražotāja deklarētā λD vai standarta vērtības.

Metāli (siltumvadītspēja pie dažādām temperatūrām)
Metālsλ (0 °C)λ (20 °C)λ (127 °C)λ (327 °C)
Alumīnijs236~237240232
Varš401~400392383
Bronza (75% Cu, 25% Sn)—26——
Misiņš (70% Cu, 30% Zn)—111——
Dzelzs83,5~8069,454,7
Niķelis94~9080,165,5
Cinks122~121116105

Piezīme: Metālu siltumvadītspēja ir atkarīga no temperatūras. Tabulā dati sakārtoti pieaugošā temperatūrā (no 0 līdz 327 °C jeb attiecīgi no 273 līdz 600 K). Būvniecībā aprēķinos izmanto vērtības pie ~20 °C, jo atšķirība no 0 °C parasti ir ļoti neliela.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Solids, Liquids and Gases — Thermal Conductivities». Engineering Toolbox (angļu). Skatīts: 2025-08-31.
  2. ↑ «Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku energoefektivitātes aprēķināšanas metode un ēku energosertifikācija». likumi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-31.
  3. ↑ «Thermal Conductivity of Common Materials and Gases». Engineering Toolbox (angļu). Skatīts: 2025-08-31.