Pāriet uz saturu

Sinovīts

Vikipēdijas lapa

Sinovīts (no latīņu: synovia - locītavas šķidrums) ir locītavas somiņas sinoviālas membrānas iekaisums.
Locītavas somiņas sinoviālā membrāna ir plāna, tā izdala sinoviju (sinoviālo šķidrumu), kas samitrina locītavu virsmas un tādēļ kopā ar skrimsli samazina berzi. [1]
Iekaisuma rezultātā notiek sinoviālā šķidruma uzkrāšanās locītavas dobumā, kas rada locītavas pietūkumu un sāpes, īpaši kustību laikā. Šāda locītava taustot ir karsta.

Sinovīts var rasties dažādu slimību gadījumos:

Sinovīta rezultātā locītava kļūst pietūkusi, sāpīga, karsta. Ja cēlonis ir bakteriāla infekcija, tad locītava var būt arī apsārtusi. Novēro kustību ierobežojumus bojātajās locītavās.

Lai noteiktu sinovīta izraisītāju, var būt nepieciešama locītavas šķidruma izmeklēšana (īpaši podagras, pseidopodagras, bakteriālas infekcijas gadījumā).
Var būt noderīga arī locītavu ultrasonogrāfija un/vai magnētiskā rezonanse.

Sinovīta simptomus var ārstēt ar pretiekaisuma zālēm, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL). Simptomus var atvieglot arī aukstuma aplikācijas. Specifiska ārstēšana ir atkarīga no sinovīta pamatcēloņa.

  1. V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I" Rīga, Zvaigzne, 1971, 15. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]